Šīs dienas acīm

Pirms 80 gadiem, 1936. gada jūlijā, Spānijā sākās pilsoņu karš, kas ilga gandrīz trīs gadus. Par to saruna raidījumā Šīs dienas acīm ar vēsturnieku Edgaru Engīzeru. Spānijas pilsoņkarš ir Latvijai salīdzinoši tāls, tomēr Latvijas vēsturei ar to ir zināma sasaiste un savā ziņā šis karš ir prelūdija Otrajam pasaules karam, kurš sākās dažus mēnešus pēc tam, kad asiņainais Spānijas pilsoņu karš bija beidzies. Apmēram 100 gadus līdz Spānijas pilsoņu karam tā ir klusa Eiropas nomale. Spānija nepiedalās Pirmajā pasaules karā, kādi bija politiskie, sociālie un ekonomiskie satricinājumi un pretrunas, kas noveda pie šī konflikta. Sarunas otrā daļa.

Turpinot sarunas par Pirmo pasaules karu, šoreiz stāsts par notikumiem 1916. gada vasarā Austrumu frontē, par Krievijas armijas ofensīvu. Reizēm šo plašo uzbrukumu Austrumu frontes dienvidu galā teritorijā, kas ir tagadējā Rietumukraina, toreiz tās bija Austroungārijas un Krievijas pierobežas teritorijas, mēdz dēvēt arī par Brusilova ofensīvu. Krievijas armijai, par spīti tam, ka iepriekšējā gadā bijusi spiesta atkāpties, izdodas plaša un sekmīga ofensīva, kas turpinās vairākus mēnešus, sākoties 1916. gada jūnija sākuma sākumā līdz pat septembrim. Zinot Krievijas armijas līdz tam ne sevišķi spožo kauju pieredzi Pirmajā pasaules karā, vēsturnieks Dainis Poziņš stāsta, ar ko ir skaidrojams tas, ka Krievijas armijai izdodas izveidot šādu salīdzinoši veiksmīgu uzbrukumu.

Ciklā „Satumsums”: Holokausts Latvijā 1941. gada vasarā – 30 000–35 000 Latvijas ebreju iznīcināšana – okupantu režisēta līdzpilsoņu slepkavošana. Stāsta vēsturnieki Marģers Vestermanis un Artūrs Žvinklis.

Notikumi pirms 2000 gadiem – romiešu karavadoņa Germanika vadītais karagājiens pret ģermāņiem m.ē. 16. gada vasarā – noslēdza vairākas desmitgades ilgušās cīņas starp tobrīd savu varenības zenītu sasniegušo Romas impēriju un kareivīgajām ģermāņu ciltīm. Par Romas un barbaru attiecībām un to, ko no tām būs secināt mūsdienās, turpinām sarunu ar vēsturnieku Hariju Tumanu. Sarunas pirmā daļa izskanēja 26. jūnija raidījumā Šīs dienas acīm.

Notikumi pirms 2000 gadiem – romiešu karavadoņa Germanika vadītais karagājiens pret ģermāņiem m.ē. 16. gada vasarā – noslēdza vairākas desmitgades ilgušās cīņas starp tobrīd savu varenības zenītu sasniegušo Romas impēriju un kareivīgajām ģermāņu ciltīm. Par Romas un barbaru attiecībām un to, ko no tām būs secināt mūsdienās, saruna ar vēsturnieku Hariju Tumanu.

Pirms 75 gadiem – 1941. gada 22. jūnijā – sākās nacistiskās Vācijas uzbrukums Padomju Savienībai. Par šo Padomju-vācu karu un to ievadījušajiem notikumiem – vēsturnieks Inesis Feldmanis.

Nežēlīgās masu represijas, kuras Osmaņu impērijas Pirmā pasaules kara laikā vērsa pret tās armēņu tautības pavalstniekiem, lielāko tiesu tiek atzītas par genocīdu. Tomēr Turcijas valdība joprojām atsakās tam piekrist un asi reaģē uz katru jautājuma aktualizāciju. Par Armēņu genocīda problēmu pagātnē un šodien sarunā ar politologu un politiķi Veiko Spolīti.

1941. gada jūnijā kulminēja pret Latvijas tautu vērstās padomju represijas – notika 14. jūnija masu deportācija, savukārt nedēļu vēlāk karš starp PSRS un Vāciju pamudināja padomju represīvās struktūras rīkoties ar steigas diktētu nežēlību. 1941.gadā no 27.jūnija līdz 29.jūnijam Rīgas Centrālcietumā bez tiesas lēmuma tika nogalināti 99 Latvijas iedzīvotāji. 7.jūlijā Latvijas Okupācijas muzejā, pieminot traģiskos notikumus, tiks atvērta izstāde, kas būs apskatāma Čekas mājas pagalmā. Raidījuma Šīs dienas acīm viešņa Inese Dreimane uzsver: "Tas ir viens no traģiskākajiem pirmā okupācijas gada noslēguma nozieguma akordiem. Šis notikums ir atspoguļots gaužām tendenciozi un pēckara gados tas ir noklusēts. Arī apbedījuma vieta Rīgas Meža kapos tā dēvētie "Baltie krusti". Sešdesmito gadu beigās šī vieta tika nolīdzināta, krusti tika iznīcināti un šajā vietā līdz 1990. gadam notika virsapbedījumi. Ilgstošai noklusēšanai un propagandai vienlaikus ir viens kopīgs negatīvs aspekts, rezultātā noziegumi un traģēdijas pārvēršas par statistiku."

31. maijā pasaulē nākusi viena no izcilākajām latviešu visu laiku dzejniecēm un viena no spilgtākajām personībām 20. gadsimta latviešu dzejā - Vizma Belševica (1931.-2005.). Par Vizmu Belševicu saruna ar dzejnieci Ingmāru Balodi.

Ciklā Pirms 100 gadiem Eiropā – Jitlandes jūras kauja. Šī kauja, kas risinājās starp britu un vācu flotēm Ziemeļjūrā no 1916. gada 31. maijam līdz 1. jūnijam ir viena no lielākajām vēsturē un pēdējā šāda mēroga kauja, kas izcīnīta pamatā ar kuģu artilērijas palīdzību. Studijā vēsturnieks Dainis Poziņš (Kara muzejs).

18. maijs ir Krimas tatāru tautai traģisks datums – šai dienā 1944. gadā iesākās Krimas tatāru deportācija uz Uzbekistānu un citiem rajoniem aiz Urālu kalniem. Raidījumā Šīs dienas acīm stāstījums par Krimas tatāru etnosu un viņu likteni 20. gadsimtā. Izmantoti fragmenti no 2014. gada sarunām ar vēsturnieci Dainu Bleieri.

Cikla „Pirms simt gadiem Eiropā” raidījums.Latviešu strēlnieku bataljonu, vēlāk pulku, pirmās kaujas laikā no 1915. gada rudens līdz 1916. gada vasarai. Kad Krievijas valdība piekrita Latviešu strēlnieku bataljonu dibināšanai, doma bija strēlniekus kā vietējos, kā labus vietējo apstākļu zinātājus un valodas pratējus izmantot izlūkošanai, diversiju operācijām kā īpašo uzdevumu vienības. Vēlāk notika taktikas maiņa strēlnieku sakarā un viņus sāka izmantot kā regulāras kaujas daļas. Studijā Kara muzeja vēsturnieki Ilze Krīgere un Dagnis Dedumietis.

1916. gada pavasarī bruņota sacelšanas Īrijā notika daudziem diezgan negaidīti, tam īsti nebija gatavas britu varas iestādes un tai īsti nebija gatavi arī daudzi sacelšanās dalībnieki. No otras puses sacelšanas bija gatavota, tai bija sava organizatoriskā bāze. Studijā vēsturnieks Edgars Engīzers. Pirms runāt par notikumiem 1916. gadā, nedaudz pievēršamies priekšvēsturei – pēdējām desmitgadēm pirms šīs sacelšanas, jo īru un britu attiecības ir ar ļoti senu vēsturi, un Īrijas pakļaušanas, iekļaušana Anglijas varas sfērā ir process ar gadsimtiem garu vēsturi, kas sākās jau viduslaikos. Pastāvīgi ir šī „rīvēšanās”, kas vēlāk kļūst arī par ticību, par reliģisku „rīvēšanos” starp anglikāņiem – protestantiem un katoļiem, kas ir lielākā daļa īru.

Latvijas Republikas Augstākā Padome 1990. gada 4. maijā pieņēma „Deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Kādas ir atmiņas par šo laiku cilvēkiem, kas aktīvi iesaistījās neatkarības atjaunošanā un balsoja par deklarācijas pieņemšanu, kādi ir šī notikuma politiskie un tiesiskie aspekti. Raidījuma Šīs dienas acīm viesi Dainis Īvāns, Tālavs Jundzis, Daina Bleiere un Jānis Pleps.

Raidījums veltīts nesen iznākušai grāmatai „Zem LKP kupola”. Saruna ar grāmatas autoru Voldemāru Hermani, kā vēsturnieku Mārtiņu Mintauru. LKP – Latvijas komunistiskā partija. Voldemāra Hermaņa grāmata nav ne pētījums, nav arī personisku atmiņu grāmata. Tas ir vairāk portretskiču apkopojums, kur ir izvēlēta virkne personību, ar kuru starpniecību Voldemārs Hermanis raugās uz to, kas bija LKP.

Pirmā pasaules kara norises: Zemūdeņu karš Atlantijas okeānā. Saruna ar Latvijas Kara muzeja pētnieku Daini Poziņu. Vācija Pirmajā pasaules karā izvērsa zemūdeņu karu pret Lielbritāniju. Tas ir pirmais precedents pasaules vēsturē, kad kāda no karojošām pusēm izmanto tādos apmēros tobrīd pilnīgi jaunu jūras karošanas līdzekli - zemūdene. Līdzīgu stratēģiju Vācija pielietoja arī Otrajā pasaules karā.

Lielu vēsturei veltītu projektu īsteno apgāds "Jumava", izdodot trīs sējumu izdevumu „Latvijas ārpolitika un diplomātija 20. gadsimtā”. Jau iznācis pirmais sējums, veltīts Latvijas diplomātijai starpkaru periodā un drīz klajā nāks otrā daļa, kas veltīta Latvijas diplomātijai laikā starp Otro pasaules karu un neatkarības atgūšanu; būs vēl arī trešais sējums, veltīts atgūtās neatkarības perioda Latvijas ārpolitikai. Par vērienīgo projektu saruna ar Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieku Kārli Eihenbaumu un vēsturnieku, profesoru Inesi Feldmani.

9. aprīlī pasaulē nācis viens no interesantākajiem 20. gadsimta latviešu prozaiķiem Jānis Ezeriņš. Par rakstnieku Jāni Ezeriņu saruna ar literatūrzinātniekiem Ievu Kalniņu un Viesturu Vecgrāvi.

1905./ 1906. gada notikumi. Saruna ar vēsturnieku, profesoru Ilgvaru Butuli. Kas Krievijā notiek 1905. gada oktobrī, kad tiek pieņemts „Oktobra manifests”. Kādi ir cara valdības mērķi, pieņemot šo Krievijai visai radikālo programmatisko dokumentu.

Latviešu valoda un tās situācija - tas ir joprojām ne tikai valodniekiem vai izglītības darbiniekiem aktuāls jautājums, bet arī politiķiem un visai sabiedrībai. Par latviešu valodu diskutē latviešu valodas pētnieki Ina Druviete un Andrejs Veisbergs.

Nacionālā identitāte, vēsture un sociālā atmiņa, saruna ar vēstures zinātņu doktori Vitu Zelči.

Nule sabiedrības vērtējumam nodots LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas darbības pirmais rezultāts – rakstu krājums „Totalitārisma sabiedrības kontrole un represijas”. Studijā komisijas dalībnieks, pētījuma „LPSR VDK darbinieku Latvijas Komunistiskās partijas CK nomenklatūras kadru personas lietu analīze” autors Artūrs Žvinklis.

1861. gadā sākās pilsoņu karš Amerikas Savienotajās valstīs. Saruna ar Latvijas Universitātes asociēto profesori Lilitu Zemīti un Latvijas Kara muzeja pētnieku Daini Poziņu.

18. martā apritēja 150. gadskārta, kopš dzimis viens no izcilākajiem latviešu glezniecības klasiķiem Janis Rozentāls. Šajā sakarā Rīgas latviešu biedrība un tās priekšsēdētājs Guntis Gailītis aicināja interesentus uz zinātnisku konferenci „Janis Rozentāls Rīgas publiskajā sabiedrībā un Rīgas latviešu biedrībā”. Konferences fokusā bija mākslinieka personība, viņa sabiedriskā darbība un iekļaušanās sava laika latviešu elitē. No plašā priekšlasījumu klāsta, kas aplūkoja dažādas mākslinieka personības šķautnes un arī sniedza plašu kontekstuālu ainu, ieskatam daži fragmenti, kas iezīmē mākslinieka saistību ar citām kultūras nozarēm.

Kuldīgā, kādreizējā Baltijas skolotāju semināra ēkā tagad mājo Kuldīgas tehnoloģiju un tūrisma tehnikums. Tur notika profesionālās kompetences pilnveides seminārs profesionālās izglītības iestāžu vēstures un latviešu valodas skolotājiem. Ieskatam fragmenti no vēsturniece, sociālās atmiņas pētnieces Vitas Zelčes priekšlasījuma par Krišjāni Valdemāru, jaunlatviešu kustību un latviešu nacionālās identitātes veidošanos 19. gadsimtā; kā arī fragmenti no uzstāšanās, kas vairāk veltīta šodienai - mediju pētnieces un publicistes Sandras Veinbergas priekšlasījums „Mediju mutācijas modernajā laikā”.

Turpinām sarunu par notikumiem Latvijā pirms 110 gadiem – 1905. / 1906. gada revolūciju. Domājot par to, kas notiek Latvijā 1905. gada pēdējos mēnešos un 1906. gada sākumā, šķiet, ka tas ir brīdi, kad šai revolūcija ir iespēja nonākt produktīvu reformu fāzē, jo cara valdība ir gatava zināmā mērā piekāpties. 1905. gada 17. oktobra manifests rada Krievijā iedīglī priekšnoteikumus zināmām demokrātiskām pārmaiņām šajā valstī – parlamentārisma sākums, pilsonisko brīvību principi, kas līdz tam Krievijā nav pastāvējuši, novembrī Rīgā notika tautskolotāju kongress, notika pagastu delegātu kongress, kas arī ir pilsoniskas organizēšanās formas, kas nav radikālas. Tajā pašā laikā visai ātri tas nonāk pie bruņota konflikta saasināšanās, tiek ieviests kara stāvoklis un sākas bruņotas un ļoti konsekventas represijas. Saruna par šo laika posmu ar vēsturnieci Līgu Lapu.

"Vai Jūs esat par demokrātisku un valstiski neatkarīgu Latvijas Republiku?" - uz šādu jautājumu Latvijas iedzīvotājiem bija jāatbild aptaujā 1991. gada 3. martā. Šī nobalsošana bija viens no iezīmīgiem punktiem Latvijas ceļā uz neatkarību. Tautas nobalsošanā piedalījās 1 666 128 (87,56%) balsstiesīgo Latvijas iedzīvotāju, no kuriem 1 227 562 (73,68%) izvēlējās atbildi "jā", bet 411 374 (24,69%) atbildēja "nē".[2] Aptaujā piedalījas arī PSRS karaspēka daļās pierakstītie Latvijas Republikas pastāvīgie civiliedzīvotāji.[ Sarunā ar vēsturnieci Dainu Bleieri.

Saruna par 1905. / 1906. gada revolūciju. Domājot par to, kas notiek Latvijā 1905. gada pēdējos mēnešos un 1906. gada sākumā, šķiet, ka tas ir brīdi, kad šai revolūcija ir iespēja nonākt produktīvu reformu fāzē, jo cara valdība ir gatava zināmā mērā piekāpties. 1905. gada 17. oktobra manifests rada Krievijā iedīglī priekšnoteikumus zināmām demokrātiskām pārmaiņām šajā valstī – parlamentārisma sākums, pilsonisko brīvību principi, kas līdz tam Krievijā nav pastāvējuši, novembrī Rīgā notika tautskolotāju kongress, notika pagastu delegātu kongress, kas arī ir pilsoniskas organizēšanās formas, kas nav radikālas. Tajā pašā laikā visai ātri tas nonāk pie bruņota konflikta saasināšanās, tiek ieviests kara stāvoklis un sākas bruņotas un ļoti konsekventas represijas. Saruna par šo laika posmu ar vēsturnieci Līgu Lapu.

Ciklā „Pirms simt gadiem Eiropā”: Verdenas kauja no 1916. gada 21. februāra līdz 20. decembrim tiek minēta kā ilgākā kauja cilvēces vēsturē. Saruna ar vēsturnieku Daini Poziņu (Kara muzejs).

1956. gada februārī Maskavā notika Padomju Savienības Komunistiskās partijas (PSKP) XX kongress. Tas bija pirmais kongress, kurā PSKP vada Ņikita Hruščovs, līdz ar to vada visu padomju valsti un droši vien šis kongress paliktu vēsturē kā kārtējais jubilejas, jo tas bija 20. kongress, ja ne notikums, kas pienāk pēdējā tā dienā. 1956. gada 25. februārī Ņikita Hruščovs uzstājas slēgtā kongresa sēdē ar slaveno referātu par Staļina personības kulta atmaskojumu. Saruna par šo notikumu ar vēstures profesoru Ilgvaru Butuli.

Ciklā Satumsums aplūkojam tēmas, kas saistītas ar Otrā pasaules kara norisēm. Šoreiz saruna par latviešiem Sarkanajā armijā Otrajā pasaules karā un nedaudz arī par to, kādi bija šo cilvēku likteņi pēc kara beigām. Studijā vēsturniece Kara muzeja pētniece Ilze Jermacāne.

3. martā aprit jubileja notikumam, kuru savā laikā skolēni vismaz vienā sestajā daļā zemeslodes cītīgi apguva mācību stundās. Šodien tas varbūt ir nedaudz piemirsies - 1861. gadā ar Krievijas cara dekrētu tika atcelta dzimtbūšana. Vēsturisko notikumu izvērtē vēsturnieks profesors Gvido Straube.

Pievēršamies Pirmā pasaules kara notikumiem. Šoreiz palūkojamies uz to, kas notika 1915. gada laikā un 1916. gada sākumā Balkānos. Saruna ar Kara muzeja pētnieku Daini Poziņu.

Pirms 95 gadiem, 1921. gada 26. janvārī Parīzē Antantes valstu pārstāvju padome atzina Latvijas Republiku de iure. Saruna par šo notikumu ar franču vēsturnieku Žiljēnu Gilēnu.

15. janvārī notika Latvijas zinātņu akadēmijas un 1991. gada barikāžu muzeja organizētā konference „Barikādes: pilsoniskā pretestība prettautiskai varai un tās mācības”. Konferences noslēguma daļā notika diskusija, kuru vadīja Zinātņu akadēmijas Baltijas stratēģisko pētījumu centra direktors Tālavs Jundzis. Tajā savos spriedumos par 1991. barikāžu laiku dalījās vairāki šo notikumu dalībnieki un liecinieki. Ieskatam fragmenti no diskusijas

Atzīmējot 1991. gada janvāra barikāžu 25. gadskārtu, 2016. gadā notika konference „Barikādes: pilsoniskā pretestība prettautiskai varai un tās mācības”. Ar pamatziņojumu "Barikādes Latvijā Eiropas kontekstā" konferencē uzstājās Prinstonas universitātes Starptautisko un reģionālo studiju institūta direktors vēsturnieks Marks Beisingers. Viņa zinātniskā darbība veltīta tautas kustību, masu mobilizācijas, pilsoniskās pretestības jautājumiem, tajā skaitā Padomju Savienības sabrukuma problemātikai. Ieskatam daļa profesora Marka Beisingera priekšlasījuma, raidījuma otrā daļā saruna ar viņu.

Barikādes jaunākās paaudzes vēsturnieku skatījumā. Saruna ar konferences „Barikādes: pilsoniskā pretestība prettautiskai varai un tās mācības”, kas notiks 15. janvārī Latvijas Zinātņu akadēmijā, dalībniekiem, vēsturniekiem Unu Bergmani, Kristīni Beķeri un Edgaru Engīzeru.

Kas bija un kā funkcionēja Austrumzemes reihskomisariāts (Reichskommissariat Ostland) – nacistu okupācijas varas administratīvi teritoriālais veidojums Baltijā? Saruna ar vēsturnieku Kārli Kangeri.

2006. gada 8. janvārī Latvijas Radio 1 ēterā pirmo reizi izskanēja raidījums „Šīs dienas acīm”. Ir apritējuši desmit gadi, kopš ētera sarunās cenšamies analizēt pagātnes notikumus, meklēt to kopsakarības ar šodienas aktualitātēm. Ieskatam fragmenti no dažām sarunām, kas tapušas šo gadu laikā – ar vides aktīvisti Elitu Kalniņu un dzejnieku Sergeju Timofejevu (2006), Trešās atmodas līderi, publicistu Daini Īvānu (2009), dzejnieku Knutu Skujenieku (2009), zinātņu vēsturnieku akadēmiķi Jāni Stradiņu (2009), sociologu Arni Kaktiņu un politologu/politiķi Veiko Spolīti (2011).

Esam pieraduši, ka kalendārs ir kaut kas stabils un negrozāms, ka pēc 31. decembra sekos 1. janvāris. Taču ne vienmēr tā ir bijis. 1582. gadā vairākās Eiropas valstīs cilvēki aizgāja gulēt 4. oktobrī, bet pamodās jau 15. oktobrī. Notika Gregora kalendāra ieviešana, sekojot pāvesta Gregora XIII bullai. Par izmaiņām kalendārā saruna ar Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes docentu Andri Priedi.

Atskats uz aizejošā gadā izskanējušo. 2015. gadā pievērsāmies Pirmā un Otrā pasaules kara notikumiem, arī 1905. gada revolūcijas norisēm, šī gada jubilāru - Raiņa un Aspazijas - sabiedriski politiskajai darbībai. Plašāk šajā raidījumā iezīmējam tematu, kas dažādos kontekstos izskanējis vairākos 2015. gada raidījumos, proti, totalitārās domāšanas problemātikai un tās risināšanai dažādās posttotalitārās sabiedrībās. {module widgetid="9" id="articles" action="show" catid="116" blocklayout="four_items_single" thumbsize="medium" layoutid="10" layout="show" static=""}

Saruna veltīta “Līča karam”, 1991. gada Amerikas Savienoto Valstu un to koalīcijas partneru uzbrukumam Irākas spēkiem, kas savukārt ir okupējuši Kuveitu. Saruna ar politikas komentētāju Āri Jansonu.

Rainis – Latvijas PSR Tautas rakstnieks. Par dižā dzejnieka pēcnāves pielāgošanu padomju ideoloģiskajām vajadzībām sarunā ar Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzēju Vitu Zelči.

Ciklā „Satumsums” – Notikumi Balkānos 1940. gada beigās un 1941. gada pirmajā pusē. Studijā vēsturnieks Valdis Kuzmins (Kara muzejs).

Turcija – valsts, kura nupat atkal nonākusi starptautiskās uzmanības centrā. Kas Turcijas 20. gadsimta vēsturē padarījis to par savdabīgo, dinamisko un spēcīgo valsti, kādu to redzam šodien? Studijā politologs un Saeimas deputāts Veiko Spolītis.

„Trakais Piektais gads” – revolūcijas nobriešana Latvijā 1905. gada laikā. Varas inertums, revolucionāru ilūzijas un dumpja stihija. Stāsta vēsturniece Līga Lapa.

Ciklā „Satumsums” – Otrā pasaules kara cīņas Ziemeļāfrikā 1940. – 1941. gadā. Studijā vēsturnieks Valdis Kuzmins (Kara muzejs).

Mūsu totalitārās pagātnes iespaids šodienā – kāds tas ir un ko ar to darīt? Ieskats paneļdiskusijā Latvijas Okupācijas muzejā šā gada 27. oktobrī. Diskusijā piedalās politologs Ivars Ījabs (LU), sociologs Mārtiņš Kaprāns (LU), vēstures skolotāja Dzintra Liepiņa (Natālijas Draudziņas ģimnāzina), vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs (LU), literatūrzinātnieks Valters Nollendorfs (Okupācijas muzeja biedrība) u.c.

Brīvības piemineklim – 80. 1935. gada 18. novembrī tika atklāts Kārļa Zāles veidotais Brīvības piemineklis. Par pieminekļa tapšanu un likteni – saruna ar mākslas zinātnieci Rutu Čaupovu.

Otrā pasaules kara cīņas bija tikai viens cēliens milzīgās valsts daudzas desmitgades ilgajā nemieru, juku un iebrukumu vēsturē. Ciklā „Satumsums” – Ķīna un Otrais pasaules karš. Studijā vēsturnieks Valdis Kuzmins (Kara muzejs).