Kā labāk dzīvot

Logi nav tikai mājas acis uz pasauli. Logi ir estētiska bauda, dizaina elements un arī vērtīgs risinājums gaismas un siltuma ziņā. Kā pareizi izvēlēties logus un kas jāzina, tos uzstādot, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Saprast to, kas jāzina par logiem, palīdz Latvijas logu un durvju ražotāju asociācijas pārstāvis Ivars Buls, SIA "REHAU" valdes priekšsēdētājs, Latvijas logu un durvju ražotāju asociācijas valdes loceklis Aldis Sirmačs un Patērētāju tiesību aizsardzības centra Preču un pakalpojumu uzraudzības departamenta Būvizstrādājumu, elektroiekārtu un energoefektivitātes uzraudzības daļas vadītājs /departamenta direktora vietnieks Ivars Jorniņš.

Pasauli ir jāspēj pārsteigt un tas ir inovatīvās uzņēmējdarbības pamatu pamats. Cik radoši jaunu produktu un pakalpojumu izveidē esam, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē Latvijas investīciju un attīstības aģentūras direktora vietniece investīciju un enerģētikas jautājumos Laura Štrovalde, uzņēmuma "Fungo" līdzdibinātājs Klāvs Balamovskis un „Labsoflatvia.com” galvenā redaktore, mentore Ieva Treija. Ierakstā uzklausām Jāni un Ievu Jomas. Viņi ir bijušie rīdzinieki, kas jau 17 gadus dzīvo Limbažu novada Skultes pagastā. Viņi laukos izveidojuši nelielu ģimenes uzņēmumu - audzē vistas un gatavo mājas plombīru "Gogelmogels". Viņi stāsta par ražošanas izmaksām un inovācijām. Kas pietrūkst, lai rastos inovatīvas idejas Latvijā? "Domāju, ka labai inovatīvai ideja vienmēr atradīsies finansējums. Par to esmu pārliecināta un redzu, kā tie, kas par savu ideju deg, un viņi ir testējuši, saņēmuši daudz atgriezeniskās saites un mācījušies no tā, tur nav problēmas, lai iegūtu finansējumu," norāda Laura Štrovalde. "Cilvēkresursi ir un būs arvien lielāka problēma Latvijā un visā pasaulē, bet tā vienlaikus ir arī iespēja. Daudzi eksperti jau šobrīd diskutē, kā ar mākslīgā intelekta palīdzību var izveidot daudzmiljonu uzņēmumu, kur ir viens darbinieks. Šis idejas autors, kur mākslīgais intelekts strādā pārējās komandas vietā. Es aicinātu arī uz to skatīties kā uz iespēju, jo visiem uzņēmumiem ir jādomā, kā ar tiem pašiem resursiem vai mazāk resursiem izdarītu tikpat daudz." "Es domāju, ka jāizšķir dažādi līmeņi, viens ir ideju līmenis, otrs - kad ir pirmssēklas, sēklas finansējums. Atsevišķs stāsts ir par zinātnē balstītu inovāciju veidošanu, kas ir garāks un finansiāli daudz ietilpīgāks process," vērtē Ieva Treija. "Bet vēlreiz gribētu uzsvērt, ja runājam par šo ideju līmeni, kas tiešām ir pa spēkam jebkura aktīvam cilvēkam, varbūt arī ambīcija vienkārši izmēģināt, kāds es varētu būt uzņēmējs, tad ir aicinājums domāt risinājumu, ko var mērogot, ko var pārdot ārpus mūsu valsts, ko var veidot digitāli, ko var piedāvāt visā pasaulē. Tas ir tas, kas mums šobrīd pietrūkst, runājot par idejām." "Nezinu, vai pietrūkst, vienmēr var runāt, cik liels finansējums ir pieejams konkrētām atbalsta programmām, cik viegli iegūstams un cik ilgi izmantojams tieši savam attīstības mērķim," papildina Klāvs Balamovskis. "Es kopumā piekristu un gribētu arī iedrošināt, ja ir ideja un personīgā ekspertīze vai sajūta, ka vari savu pienesumu dod ar jebkādu savu prasmi, tad tie mehānismi, kur vari potenciāli atrast, kur to pielietot, vai atrast citu biznesa partneri, vēl kādu ideju, kurai pievienoties, tādi mehānismi ir un pastāv, un ir pietiekami viegli pieejami."

1. oktobrī pasaulē atzīmē Starptautisko senioru dienu. Šogad īpaši izcelta senioru sabiedriskā dzīve, saikne un saziņa ar līdzcilvēkiem. Kā nepalikt vienam un kāpēc vecumdienas ir īstais laiks, lai meklētu jaunas draudzības un atgūtu vecās? Kāpēc senioriem sabiedriskā dzīve ir tik svarīga, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Rīgas Stradiņa universitātes vadošā pētniece Kristīne Šneidere, pārtikas bankas vadītāja Agita Kraukle, brīvprātīgā darba entuziasts Kristaps Kuzņecovs un Rīgas Stradiņa universitātes profesors, gerontologs Jānis Zaļkalns. Ierakstā stāsts par seniorie Alojā. Biedrībā "Alojas senori" jau 14 gadus darbojas velotūristu grupa. Šobrīd tajā ir 17 seniori, kas sezonas laikā - no maija līdz oktobrim - katru otrdienu dodas tuvākos un tālākos izbraukumos. Seniori uzrakstījuši projektu Teterevu fondam un par piešķirto naudu iegādājušies velosipēdus. Kristīne Šneidere norāda, ka viņas pētītais liecina, ka paradās saistība nevis starp to, cik daudz cilvēkam ir draugu, cik liels sociālo tīklu milzīgu apjoms, bet tieši cik kvalitatīvas ir šīs attiecības. "Nav nozīme, ka tev ir 50 - 60 vai 70 draugu vai 250 "Facebook" draugu, nozīme ir tam, cik bieži ar viņiem tiecies, cik ļoti vēlies ar viņiem tikties un cik svarīgas ir šīs attiecības. Līdz ar to burziņi varbūt nē, bet regulāra kafijošana ar labāko draudzeni varētu būt laba arī smadzeņu veselībai," atzīst Kristīne Šneidere. Raidījuma viesi atzīst, ka kopā sanākšanas ir vērtīgas, bet ir arī seniori, kuri jūtas nomākti un drūmi. Agita Kraukle bilst, ka pamatā drūmo skatu uz dzīvi rada veselības problēmas, ka viņiem ir nepieciešama aprūpe. Kristaps Kuzņecovs dalās pieredzē, ka braucis uz sociālās aprūpes centru mācīt senioriem pīt grozus, sākumā cilvēki bijuši skeptiski, bet tikko iesaistījušies, atdzīvojušies. "Ir būtiski nepieļaut, ka seniori "iesēžas", jebkāda kopā sanākšana ir būtiska un vērtīga," atzīst Kristaps Kuzņecovs. Kristīne Šneidere arī norāda, ka cilvēki pēc ilgiem darba gadiem, aizejot pensijā, sāk izolēties, grib atpūsties no intensīvās saziņas. Tas arī ir vēlams, bet ja apsēžas uz dīvāna pie televizora, ātri notiek kognitīvā lejupslīde, tāpēc cilvēki ir jāiekustina, nevar ļaut apsēsties, iekārtoties spilvenos, ir jāmeklē veidi, kā mudināt celties un doties uz pasākumiem vai kādām mācībām. Agita Kraukle atzīst, ka "cilvēkus ir jāvelk ārā no mājas, tas nav viegli, cilvēkiem ir liela pretestība sākumā - es negribu, man nav ko vilkt, man sāp kājas, bet tad, kad esi noķēris to stīgu un viņš iznāk no mājas ārā, tad ir cits cilvēks. Viņš atveras, viņš grib vēl, sievietēm ir ielikti ilgviļņi, kungiem - nopulētas uzvalka kurpes, viss notiek. Dancosim, mugura vairs nesāp, cilvēki smejas un atdzīvojas. Ir svarīga komunikācija." Kristaps Kuzņecovs piekrīt, ka iekustināšana ir būtiska. "Kad esam senioru iekustinājuši, aizveduši līdz kādai aktivitātei vai pasākumam, tad šis vēl nav beidzies, viņi jau gaida nākamo, kaut vēl pirms pāris stundām bijuši visnotaļ noraidoši," atzīst Kristaps Kuzņecovs.

Latvijas Urologu asociācija aicina nebaidīties un laikus meklēt urologa palīdzību, jo šobrīd lielākajās Latvijas slimnīcās pieejamas jaunas diagnostikas un ārstēšanas iekārtas, kas ievērojami atvieglo uroloģisko slimību pacientu dzīvi. Kādas ir biežākās saslimšanas un ko darīt lietas labā, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā Rīgas austrumu klīniskās universitātes slimnīcas urologs Juris Jansons un Latvijas urologu asoc.prezidents, P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas urologs Juris Ponis. Ārsti atgādina, ka urologs gādā gan par sieviešu, gan vīriešu veselību. „Vīrieši ir pieticīgāki un pacietīgāki un dažkārt līdz galam nesaskata savas problēmas kā nopietnas, tāpēc vizītes pie ārsta mēdz būt novēlotas,” atzīst Juris Jansons. Ierasts, ka par vīriešu veselību līdz šim vairāk runāts novembrī, taču turpmāk urologi vēlētos sabiedrību uzrunāt visa gada garumā, atgādinot ne tikai par prostatas vēzi, bet arī citām saslimšanām, arī urīnceļu infekcijām, urīna nesaturēšanu, nierakmeņu slimībām.

Oktobrī kaut kas būs jārok. Kas tieši, to skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot, kad pārrunājam, kādi darbi dārzā darāmi oktobrī. Stāsta Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.

Sirsnīgas sarunas par sirdi – kas nāk sirdij par labu, ko sirds dažreiz grib pateikt, kā to saprast un sadzirdēt, un kā rūpēties par mūsu mazo, nenogurstošo motoru, lai tas pukstētu netraucēts? Raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina Latvijas Kardiologu biedrības prezidents, kardiologs profesors Andrejs Ērglis, biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa un P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas fizioterapeite Līna Puga. 29. septembrī atzīme Pasaules sirds dienu. Inese Mauriņa atgādina, ka šīs dienas mērķis ir mudināt cilvēkus pievērst uzmanību tam, lai sirds ilgāk darbotos un lai cilvēkiem būtu laba veselība. Tāpēc akcentē trīs lietas: pirmā ir veselīgs dzīvesveids, kas ietver uzturu, kustības, arī miegu, atmest kaitīgos ieradumus un censties mazināt stresu. Otrs - pārbaudīt sirds veselību pie ģimenes ārsta. Trešais - atgādināt par sirds veselību arī likumdevējiem un lēmumu pieņēmējiem. Ir sākts darbs pie sirds un asinsvadu slimību plāna izstrādes, kur apkopotas labas iniciatīvas, bet ir svarīgi šo darbu turpināt.

Caur sirdi uz maciņu - tā var teikt par krāpniekiem, kuri savus upurus atrod iepazīšanās portālos. Ar jums vēlas iepazīties miljardu mantinieks, ASV armijas ģenerālis un pat Nigērijas princis, tikai viņiem visiem nez kāpēc ir nepieciešama neliela finansiālā palīdzība. Un tas ir tikai interneta krāpnieku izdomātā stāsta sākums, lai pilnībā iztukšotu jūsu bankas kontu. Kā neiekrist romantisko krāpnieku ķetnās un kāpēc cilvēki uztic savus līdzekļus kādam, ar ko tikko ir iepazinušies? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē Finanšu nozares asociācijas stratēgiskās komunikācijas vadītājs Kaspars Zālītis, "Swedbank Latvija" pārstāvis Jānis Krops, Finanšu nozares asociācijas un "Luminor" bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma un Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents Artūrs Utināns. "Neuzzinām par romantiskās krāpšanas stāstiem bieži, jo cilvēkiem ir liela kauna sajūta. Ja vēl uzķeries uz kādas bankas vai policijas, bet šeit ir dziļi emocionāla saikne, aiziet un pateikt, ka esmu uzķēries, ir smagāk," atzīst Kaspars Zālītis. Vairāk romantiskās krāpšanas upuri ir sievietes. Bieži vien krāpnieki saka, ka ir ja ne bagāti, tad turīgi cilvēki. Reizēm romantiskās krāpšanas upuri ir arī seniori un viņus pasargāt un no neapdomīgas rīcības apturēt cenšas bērni. "Cilvēks tiek apvārdots tik tālu... Ar mani kaut kas ir noticis, esmu nonācis slimnīcā. Saruna jau ir ilgstoša un ir uzticība. Īpaši, ja cilvēki ilgstoši jūtas vientuļi, viņiem gribas ar kādu parunāt un uzticība veidojas ātrāk," norāda Kaspars Zālītis. Artūrs Utināns piebilst, ka viena no leģendām ir - es gribētu atbraukt pie tevis, esmu turīgs, bet šobrīd manai firmai ir finanšu problēmas, prasa biļetēm naudu. Dažreiz vienkārši saka, ka firmai ir parādi, vai nevarētu palīdzēt izkļūt no nepatikšanā. "Ja cilvēks ir ļoti iededzies par partneri, tad pārskaita naudu ne tikai lidmašīnas biļetei," bilst Artūrs Utināns. Tomēr romantiskās krāpšanas gadījumi nav tik izplatīti kā investīciju un telefona krāpšana. Arī izkrāptās summas ir lielākas. "Pat ja tas cilvēks būtu īsts, vai man viņam uzreiz ir jāpērk aviobiļete. Ja ir tik slikti, ka nevar atlidot, varbūt var paciesties. Kad sākas it kā jūtas, pacietība mēdz pazust," vērtē Jānis Krops. "Ja kāds nopērk biļeti Marijai Celmai, ir augsta ticamība, ka arī Marija atbrauks. Bet krāpšanā saraksties ar ģenerāli Bērziņu, bet maksājumus veic viņa biznesa partnerim, radiem, vēl kādam, jo viņam ir grūtības ar kontu, naudu pa tiešo nevar saņemt. Tas uzreiz liecina, ka cilvēks neeksistē, jo kuram mūsdienās nav bankas konta? Vai tas, ka dienē armijā vai strādā naftas ieguves stacijā, liedz būt konta īpašniekam? Nē!," skaidro Marija Celma. "Ja neskaiti uz viņa kontu, vai nepērc biļeti uz viņa vārdu, bet veic kā maksājumu kādam citam, uzreiz skaidrs, ka tā ir krāpšana." Romantiskajā krāpšanā naudas pārskaitījumu lūdz veikt kādam citam - biznesa partnerim, radiniekam. "Romantiskā krāpšana ir īpaša ar ro, ka klienti atklāti stāsta, kas notiek, kāpēc skaita naudu. Ja lūdzam iesniegt darījumu pamatojošus dokumentus, visbiežāk arī tos saņemam. Bet sniegtie skaidrojumi un dokumenti ir pilnīgi atrauti no reālās dzīves. It kā ir lapiņa, kurā ir reģistrēts sūtījums vai saka, ka gaida atsūtīs pastā paku ar zelta stieņiem, bet Turcijas muita ir apturējusi un jāmaksā Turcijas muitai, lai sūtītu tālāk. Krāpšana, kad nonāk redzes lokā, ir acīmredzama un to ir viegli pazīt komunikācijā. Tā kā paralēli notiek komunikācija ar krāpnieku, visi bankas argumenti tiek noliegti. Jautājums, kam cilvēks vairāk uzticēsies, personai, ko uzskata par savu vīru, lai gan nekad dzīvē nekad nav tikušies, vai kaut kādam bankas darbiniekam," analizē Marija Celmiņa. Vēl romantiskai krāpšanai raksturīga ir iežēlināšana - tu esi mana līgava, kā vari nepalīdzēt!

Rudens ir laiks, kad pilsētās atsākas aktīva rosība īres tirgū. Pēdējos gados tendences Rīgā nav iepriecinošas - piedāvājums mazs, cenas - augstas. Kāda šobrīd ir situācija īres tirgū Rīgā un reģionos? Kas jāņem vērā, veidojot īres līgumu un kādi pienākumi un tiesības attiecas uz īrniekiem un izīrētājiem? Raidījumā Kā labāk dzīvot situāciju analizē uzņēmuma "Latio" nekustamo īpašumu darījumu vadītāja Laura Bergmane, uzņēmuma "Bonava Latvija" pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša, zvērināts advokāts, juristu biroja "Sorainen" jurists Jorens Jaunozols. Komentārus par nodokļu maksāšanu izīrējos savu nekustamo īpašumu sniedz VID Nodokļu pārvaldes Konsultāciju daļas Vidzemes nodaļas vadītāja Sarmīte Grāpēna.

No nākamās vasaras precēm un pakalpojumiem interneta vidē jākļūst pieejamiem visiem cilvēkiem, arī tiem, kuriem ir funkcionāli traucējumi. Šobrīd ar to nesokas labi - to apliecina Tiesībsarga un uzņēmuma "TestDevlab" pētījumi. Kā situāciju uzlabot, raidījumā Kā labāk dzīvot analizē biedrības "Apeirons" valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis, Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas vadītāja Anete Ilves, uzņēmuma "TestDevLab" Mārketinga vadītājs un pētījuma idejas autors Jānis Tipainis un uzņēmuma "Tilde" Biznesa attīstības vadītājs Kaspars Kauliņš.

Paraolimpietis vai tomēr paralimpietis? Informatīvais vai informācijas karš? Atbildes Kā labāk dzīvot latviešu valodas stundā. Skaidro Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulks Andrejs Veisbergs un filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa.

Rudens ir ražas laiks un septembris – laiks, kad īpašu uzmanību vēršam bioloģiskās produkcijas ražai. Kas aktuāls šajā jomā un cik viegli šobrīd ir audzēt un iegādāties bioloģisko pārtiku? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē ģimenes ārste, Latvijas Ārstu biedrības pārstāve Arta Deniņa, šī gada bio izaicinājuma dalībnieki Rolands Legzdiņš un Daiga Stepiņa un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Raivis Bahšteins.

Pēdējā laikā pieaug pieprasījums pēc pilnpiena produktiem un aizvien jauni pētījumi apliecina pilnpiena produktu pozitīvo ietekmi uz veselību. Kādi ir pilnpiena un vājpiena produkti plusi un mīnusi un, ko nozīmē šāda paradigmas maiņa Latvijā un pasaulē? Vai tas nozīmē, ka jāmainās arī piensaimniekiem, piedāvājot olbaltumvielām un taukiem bagātāku pienu? Raidījumā Kā labāk dzīvot diskutē P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardioloģe, Latvijas Universitātes asociētā profesore Iveta Mintāle, piensaimnieks ģimenes uzņēmumā z/s "Mazdzērvītes" un Latvijas lielākā piensaimnieku kooperatīva "Piena loģistika" padomes priekšsēdētājs Jānis Ločmelis un P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Uztura speciāliste Liene Sondore. 80% no piena sastāvā esošajām olbaltumvielām ir kazeīns. Tam ir četri veidi, bet cilvēku veselību visvairāk ietekmē beta kazeīns. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesore Daina Jonkus stāsta, ka šobrīd pasaulē veikti vairāki pētījumi un zinātnieki strādā pie liellopu selekcijas, lai ģenētiski radītu govis, kuru pienā būtu vairāk A2 un mazāk A1 kazeīna. Liene Sondore atzīst, ka Latvijā ir laba piena produktu pieejamība dažādām gaumēm, garšām un vajadzībām. Pēdējās desmitgadēs ir bijis aicinājums lietot vairāk vājpiena produktus, bet jāizvērtē ir, cik daudz un ko ar piena produktiem saprotam. Diemžēl daudzi pienu lieto tikai kā saldu jogurtu ar lielu cukura piedevu. "Piens ir labs, viegli patērējams produkts, bet jāsaprot, ka piens ir ēdiens, tas nav dzēriens," norāda Liene Sondore. "Piens ir labs olbaltumvielu avots, A, D, arī B grupas vitamīnu avots, arī satur kalciju, fosforu un citas minerālvielas. Jebkurā gadījumā šis ir produkts, kuru nevajadzētu bez pamatota iemesla izslēgt no ēdienkartes, kā diemžēl lielākā daļa sabiedrības dara," atzīst Liene Sondore. Iveta Mintāle atzīst, ka šobrīd mudina pacientus vairāk skatīties uz fermentētiem piena produktiem. Tāpat viņa norāda, ka labs produkts ir arī fermentēts siers, bet tas nav mūsu Jāņu siers, kas tiek vārīts, pievienojot sviestu un olas. Fermentēts siers ir brīnišķīga piedeva, aizvietojot gaļas produktus pie dārzeņiem. "Kvalitatīvs labs siers, cietais vai puscietais, dažādos veidos, kā lietosiet savā virtuvē, tur nav starpības," norāda Iveta Mintāle. "Es, protams, protestētu pret lielu rīta baltmaizes šķēli, uz kuras ir bieza kārta sviesta un pa virsu siers. Tas ir dīvains ēdiens. Bet ja siers ir kopā ar dārzeņiem, tas liktos apsveicami." "Ja uz sviestmaizes ir tomāta šķēlīte, jā, es noteikti balsotu par to, bet tādus dubultlabumus, kā sviests un siers vai sviests un kāda desa, kas galīgi nav pasveicama, šādas sviestmaizes vajadzētu aizmirst," turpina IVeta Mintāle. Iveta Mintāle bilst, ka atbalsta piena produktu lietošanu uzturā, bet pareizi apstrādātus, pēc iespējas labas kvalitātes un sieru, kurš taisīts no svaigpiena. Viņa neiesaka uzturā lietot industriāla apstrādātus piena produktus, piemēram, kausēto sieru vai siera desu, kur ir grūti saprast visas sastāvdaļas.

Oktobrī Latvijā būs pieejama sezonālā gripas vakcīna, bet, iespējams, šobrīd jādomā arī par vakcināciju pret citām infekcijas slimībām. Kādām, to noskaidrosim raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Dace Zavadska un RSU docents Iekšķīgo slimību katedrā, P.Stradiņs klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas kardioloģijas centra kardiologs Kārlis Trušinskis. Runājot par difterijas izplatību un diemžēl bēdīgo ziņu, ka viens no četriem saslimušajiem bērniem slimnīcā ir miris, Dace Zavadska atzīst, ka jāuztraucas ir nevakcinētajiem un tiem, kas ilgi nav saņēmuši balsta vakcīnu. "Difterija var būt bīstama arī tiem, kam ilgu laiku nav bijusi balsta vakcinācija," norāda Dace Zavadska. "Lielāko daļu difterijas izmaiņu, bīstamību un nāvi ietekmē difterijas baktērijas izdalītie toksīni. Ir svarīgi, lai difterija, kad ar to saskaramies, un viņa dzīvo mums apkārt, lai tā tiktu neitralizēta. Tāpēc ir vajadzīgas šīs cirkulējošas antivielas katram cilvēkam asinsritē, lai neviena no difterijas nūjiņām, ar ko saskaramies, nesāktu izdalīt toksīnus." Viņa mudina cilvēkus vērsties pie sava ģimenes ārsta, lai noskaidrotu, kad bijusi pēdējā difterijas balsta vakcīna. Zavadska arī norāda, ka vakcīnu pietiek un nevajag uzklausīt dažādu sazvērestības teoriju izplatītājus. "Ja ir kavēta vakcinācija, vienalga 20 , 30 vai vairāk gadu, nav jāsāk no sākuma. Mums nav imūnā sistēma no jauna jāapmāca, ir tikai jāiedod atgādinājums. Nav jātērē vakcīnas, nav jādzen cilvēks vēl vismaz divas liekas reizes uz vakcinācijas kabinetu, aizejam, saņemam savu vienu kavēto vakcīnu un cenšamies tālāk ieturēt šos rekomendētos intervālus," skaidro Dace Zavadska. "Tas attiecas uz visām vakcīnām. Ir viens izņēmums – ja transplantētas kaulu smadzenes, bet tādu būs ļoti maz."

Baltijas jūrā dzīvojošie roņi Latvijas iedzīvotājiem nekādu skādi nenodara, bet zvejniekiem gan. Roņu sabojāti tīkli un izbojāts loms nav reta parādība. Problēmas risināšanai ir īstenoti vairāki ne pārāk veiksmīgi projekti, tāpēc šogad Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) pirmo reizi izsniedz atļaujas 19 juridiskām personām pelēko roņu letālai atbaidīšanai. Vai tas ir risinājums? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR zivju resursu pētniecības departamenta vadošais pētnieks Ēriks Krūze, Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš un zvejnieks Ilmārs Raginskis no Ķesterciema.

Pēdu veselībai visbiežāk uzmanību vēršam tikai tad, kad rodas diskomforts staigājot un arī tad dažkārt sāpes ignorējam. Kādas ir biežākās pēdu problēmas? Kā palīdzēt var pareiza apavu, pēdu aprūpes un vingrojumu izvēle? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro traumatologs, ortopēds, pēdas ķirurgs Juris Brūklis, ortopēde Kitija Āķe, podoloģe Tatjana Ivanova un fizioterapeite Ilze Vindele-Strode. Tatjana Ivanova uzskata, ka vispirms būtu jādodas pie fizioterapeita vai pie tehniskā ortopēda jau bērna vecumā, jo pirmajai vizītei pie šī speciālista vajadzētu būt, kad bērnam 3,5 - 4 gadi. Obligāti būtu nepieciešama konsultācija pirms skolās gaitu uzsākšanas. Ārste norāda, ka lielākoties pēdu veselību ietekmē nepareizu apavu izvēle. Diemžēl lētākie apavi bieži ir nepareizi un līdz ar to ietekmē pēdu veselību. Tās nozīmē, ka izmantoti sintētiskie materiāli, nav pareizā ortopēdiskā lieste, apavi nav pietiekami dziļi, pēda tiek tajā iespiesta. "Apaviem jābūt ir ar stingru mugurējo kapes fiksāciju. Bet ir jāizvērtē, kāds ir pēdu stāvoklis, vai tikai pēdas iet uz iekšu, vai tas kombinējas arī ar plakano pēdu? Tas viss kopumā jāizvērtē. Tātad kāda būs kape, cik augsta tā būs un kāda būs ortopēdiskā zolīte," skaidro Kitija Āķe. Speciāliste neiesaka "krokšus", jo tie visu laiku amortizē pēdu, nemitīgi tiek staipītas saites, un var ietekmēt ceļus, gūžas, muguru. Var veidoties asimetrija. "Vecākiem patīk nopirkt "krokšus", ielikt tajos bērnu. Līdz jūrai tas ir okay, bet ne jau ikdienas apavi," norāda Kitija Āķe. Juris Brūklis norāda, ka veseliem cilvēkiem apavi kā tādiem apavi ir problēmas viens no cēloņiem. "Ja mēs prasām, kas ir cēlonis, pirmām kārtām - ģenētika. Tātad cilvēkam ir noteikta pēdu forma, saistaudu stāvoklis, kolagēna stingrība un tā tālāk. Cilvēkam no dabas paredzēts staigāt basām kājām, tādēļ, ja mēs ieliekam cilvēku apavos, jau mēs sākam radīt problēmu. Zole neļauj strādāt mazajiem pēdas muskuļiem, kas stabilizē pirkstus pie zemes, kas stabilizē pēdas asi un tā tālāk," atzīst Juris Brūklis. Ja ir problēmas, protams, jāvēršas pie speciālista, bet Brūklis uzskata, ka pēda, lai kā to stutētu, neizaugs taisnāka. "Attiecīgi pasīvi nostutējot pēdu, kurai nav problēmas, es uzskatu, ka mēs problēmu tikai vairojam. Tāpēc es domāju, ka īstākais ceļš būtu pēc iespējas mazāk apavus, pēc iespējas vasarā basām kājām, pēc iespējas apavi plānākām zolēm, platākām pirkstu daļām un tā tālāk," norāda Jānis Brūklis. Tāpat viņš norāda, ka jāstiprina visas muskuļu grupas un tikai tā var panākt rezultātu. Nostutējot pēdas zolītes, neko nevar atrisināt.

Runā, ka rakstīšana ir zelta ceļš uz neapzināto. Var būt, ka tā ir, tomēr, iespējams, rakstīšana sniedz arī mierinājumu, sakārto domas, attīsta vai pat dziedina. Par rakstīšanu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē rakstniece Zane Zusta un sertificēta mākslas terapeite ar specializāciju drāmas terapijā un kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Sindija Meluškāne. Zane Zusta atzīst, ka rakstīšana viņai nozīmē izpaust sevi tieši caur rakstīto. "Runāt patiesībā ir daudz grūtāk. Kad es dodos pie cilvēkiem, man ir jādomā, kā es nodošu vēstījumu, bet rakstot man tas ir ļoti organiski. Ļoti viegli. Šķiet, ka esmu radīta tam, lai rakstot paustu savu emocionālo stāvokli, savus pārdzīvojumus, to, ko redzu, piedzīvoju, noklausos. Tas viss tiek pārstrādāts caur burtiem," atklāj Zane Zusta. "Rakstīšana palīdz iedziļināties un piekļūt varbūt emocijām, jo ienāk metaforas, mēs varam dziļāk piekļūt kādām jūtām, pārdzīvojumiem. No otras puses tas iedod distanci, ka uz to, kas ir mūsu dziļie procesi, varam paskatīties it kā mazliet no malas," skaidro Sindija Meluškāne. "Šī iemesla dēļ rakstīšana ir ļoti spēcīgs instruments terapijā." "Rakstīt var ikviens. Iespējams, ne katrs var uzrakstīt romānu, bet ir tehnikas un metodes, kā var rakstīt," turpina Sindija Meluškāne. Viņa stāsta, ka izmanto kādu tehniku strādājot ar grupām dienas stacionārā, kur ir cilvēki, kuriem ir trauksme vai depresija un kuri, iespējams, nekad iepriekš nav rakstījuši. Nodarbību beigās ir jāuzraksta dzejolis sev. To var izdarīt ikviens, ja pakāpeniski uz to virzās.

Ceļojumu sezona nav beigusies, tāpēc Patērētāju tiesību aizsardzības centrs aicina uzmanīties no krāpnieciskiem tūrisma piedāvājumiem. Kā atpazīt īstu piedāvājumu no krāpšanas, to noskaidrosim raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Sanita Gertmane, portāla "BalticTravelnews" direktors Aivars Mackevičs un tūrisma operatora "Novatours" pārdošanas vadītāja Liāna Pudule. Ierakstā uzklausām "AlidaTūrs" valdes locekli Juri Cīruli. Daudzi ceļotāji tūrisma ceļazīmes iegādājas internetā. Juris Cīrulis stāsta par kādu krāpniecības gadījumu, kas notika, apmaksājot ceļojuma rēķinu kādā "Facebook" profilā. Krāpniecība nebija saistīta ar Jura Cīruļa pārstāvēto uzņēmumu, viņš skaidro, kam jāpievērš uzmanība, iegādājoties ceļojumu internetā. "Problēma lielā mērā atkristu, ja katram būtu savs ceļojumu aģents. Ja ne ikdienišķiem braucieniem, tad lielākiem, kam tērē tūkstoti un vairāk eiro," uzskata Aivars Mackevičs. Visi raidījuma viesi mudina pārbaudīt informāciju un izvērtēt katru pirkumu, ko veic internetā, it sevišķi, ja komunikācija ir ar sociālo mediju starpniecību. "Viena no stabilākajām vērtībām komunikācijai ir e-pasts, jo uz to vienmēr var atsaukties. Tas paliek atmiņā," norāda Aivars Mackevičs. "Attiecībā uz sociālajiem tīkliem, tur kontu var izdzēst, visa informācija, kas tika nodota, var pazust." Viņš atzīst, ka uzņēmumiem jāveido saziņai ar klientiem e-pasts ar savu nosaukumu, nevar komunikācijā izmantot gmail vai kādu citu. Tas arī krāpniekiem paver lielākas iespējas. "Ja man atnāk no pazīstamas tūrisma firmas e-pasts, bet tas ir gmail, tas ir pirmais signāls, kaut kas nav kārtībā, jo katra normāla tūrisma firma ir ar savu domēnu," norāda Aivars Mackevičs. "Ja tu piedāvā savu produktu no uzņēmuma, te jābūt e-pastam ar tā uzņēmuma domēnu [nosaukumu]. Ja tā nav, tas liecina par neprofesionalitāti." Ceļojumu aģentiem būtu jāpievērš uzmanība komunikācijas kvalitātei. Tāpat viņš norāda, ka svarīgi ir tūroperatoriem norādīt savu bankas kontu, lai klienti var pārbaudīt.

Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas tīklu Latvijā sāka veidot 2015.gadā. Šobrīd tīkls izaudzis līdz 216 vietām. Papildus jau esošajiem tiek ieviesti jauni pakalpojumi. Vairāk par to raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas Pakalpojumu attīstības nodaļas vadītāja, Valsts pakalpojumu un datu pārvaldības departamenta direktora vietniece Maija Anspoka, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Procesu organizācijas daļas vadītāja vietniece Bella Gumennaja un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktores vietniece Ilze Andersone. Par vienoto klientu centru izveidi gādā pašvaldības, līdz ar to ir ņovadi, kur šādu centru ir vairāk, citos ir mazāk. Gada laikā vēl 95 punkti varētu nākt klāt. Arī Rīgā nākotnē varētu būt nākotnē šādi klientu apkalpošanas centri, kur pieejami gan valsts, gan pašvaldības iestāžu sniegtie pakalpojumi. Kur Latvijā pieejami vienotie klientu apkalpošanas centri, var uzzināt VARAM mājaslapā. Vispieprasītākie ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pakalpojumi. 40%, ko pieņem pašvaldībās klientu apkalpošanas centros, ir pieprasījumi slimības pabalstiem, tad ar apbedīšanas pabalstu saistītie pakalpojumi un vecuma pensijas pārrēķins. Ilze Andersone atzinīgi novērtē konsultācijas, kur centra darbinieks cilvēkiem māca un rāda, kā lietot e-pakalpojumus. Centros var pieteikt attālinātu video konsultāciju ar VSAA darbiniekiem, pagaidām cilvēki to maz izmanto. Šis pakalpojums arī pagaidām pieejams 25 centros, bet no nākamā gada būs pieejams katrā centrā.

Fermentēšana šobrīd lēnām kļūst populāra. Vai tas ir labs veids, lai saglabātu dārzeņus un augļus ziemai? Kas jāņem vērā, fermentējot produktus? Un kāda ir šādi sagatavotu produktu uzturvērtība? Raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē fermentēšanas entuziaste Baiba Rudoviča, uztura speciāliste Guna Rijkure un atvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, Pārtikas institūta vadošā pētniece, docente Asnate Ķirse-Ozoliņa. "Fermentēšana nav tikai skābi kāposti, fermentēšana ir arī dabiski raudzēta maize, tas ir arī kefīrs, jogurts, rjaženka, ko var pagatavot arī mājas apstākļos, tikai pacietība vajadzīga," norāda Baiba Rudoviča. "Sālim būtiska nozīme fermentēto produktu gatavošanā, bet ar sāli nedrīkst aizrauties. Jāizmanto tādā apjomā, lai tas ļautu darboties pienskābām baktērijām un arī citām, bet lai neļautu attīstīties lieki raugam, pelējumam un citām baktērijām, kas pārtikas produktus bojā," skaidro Asnate Ķirse-Ozoliņa. Vislabāk fermentēšanai izmantot parasto vārāmo sāli. Protams, svarīgi zināt pareizo devu. "Ja krāna ūdens satur daudz hlora un kaļķa, šāds ūdens var ietekmēt fermentēšanas procesu. Bet nav ieteicams arī lietot vārītu ūdeni. Hlorētu vai kaļķainu ūdeni iesaka filtrēt, vai izmantot ūdeni no veikala. Arī ar avota ūdeni jābūt uzmanīgiem," atzīst Baiba Rudoviča. Savukārt Asnate Ķirse-Ozoliņa atzīst, ka ūdeni vienmēr vajag novārīt kopā ar sāli. Jāpagatavo pareizā koncentrācija, jānovāra un jāatdzesē, jo ūdenī var būt fona mikrobi, kas traucē fermentāciju, ja tas ir piesārņots. Pats sāls ir ārkārtīgi piesārņots, jā jebkura garšviela. Fermentēšanu labāk apgūt nodarbībās, jo katrā internetā ievietotā aprakstā ir savas nianses. Arī katrai saimniecei savas pagatavošanas nianses, ko arī apliecina trīs raidījuma viešņu, kuras nodarbojas ar fermentēšanu, saruna. Ko lieto viena, otrai tas īsti neder un viņa iebilst.

Elektroauto skaits pasaulē turpina palielināties, tai skaitā arī Latvijā. Tomēr netrūkst skeptiķu, kas saka, ka ar elektrību darbināmi auto nevar izkonkurēt mašīnas ar iekšdedzes dzinējiem un tā tāda blēņošanās vien ir. Par elektroauto tuvāku un tālāku nākotni spriedīsim raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē Latvijas E-auto 2024/25 idejas autors, autožurnālists un "Tavs Auto TV" galvenais redaktors Roberts Jansons, Latvijas elektroauto biedrības valdes loceklis un līdzdibinātājs Jānis Bekers un elektroauto un tehnoloģiju entuziasts Raiders Raitis.

Adīšana ir ne tikai vaļasprieks vai nepieciešamība, kam nododas sirmas kundzes cienījamos gados. Tā ir iespēja radīt, būt kopā un pat uzlabot veselību. Par adīšanas sniegtajiem ieguvumiem raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta tautas lietišķās mākslas studija "Irbi" vadītāja Baiba Pilāne un "Darling Wool" izveidotāja un adīšanas kursu vadītāja Baiba Dambe. Ierakstā Rīgas Stradiņa universitātes vadošā pētniece Kristīne Šneidere, kas pēta veselīgu novecošanos un demenci, apstiprina, ka adīšana un citi rokdarbi veselību ietekmē pozitīvi un pat var aizkavēt demences procesus. Baiba Dambe uzskata, ka adīšana uzdzīvo sava veida renesansi, īpaši 30 - 40 gadu vecu sieviešu vidū, kuras šajā straujajā dzīvē meklē veidu, kā palēnināt tempu, kā atrast laiku sev un nodarbei, kas piepilda un arī ļauj mazināt stresu un atslēgties no ikdienas. Baiba Pilāne bilst, ka cilvēki, kas izvēlas apgūt etnogrāfiskos adījumus, adīt etnogrāfiskos cimdus, zeķes ka tas savā ziņā savas meistarības apliecinājums, misijas apziņa būtu par skaļu teikt. Klasiskais stāsts ir, ka skolas laikā meitenēm nepavisam neinteresē apgūt adīšanu, bet pirmo reizi par to iedomājas, kad gaida bērniņu, ka vajadzētu zābaciņus, sedziņu varbūt. Tad nākamais mirklis, kad sievietes pievēršas adīšanai, ir kad bērni ir paaugušies un ir brīvs brīdis sev. "Kad uz tās "adatas uzkāpj", nokāpt ir grūti," atzīst Baiba Pilāne. "Adīšanā var ieiet tā, ka tu netiec ārā un viss pārējais paliek sekundārs, tāpēc ir jāuzmanās, jo adīšana nodarbina rokas un var iedzīvoties dažādas kaitēs, iekaisumos. Tāpēc vienmēr ar mēru un padomāt par ergonomiku - kā pareizi sēdēt, gaisma, atpūsties, paskatīties tālumā. Nepārpūliet sevi ar adīšanu," atgādina Baiba Dambe. Bet ar ko un kā sākt? Viens - atrast domubiedru kopienu, izvēlēties labu dziju un labas adatas un uzadīt "vienas ficītes projektu", kas dod ātru gandarījumu, nevis uzreiz džemperi vai milzu jaku.

Šonedēļ izsludināta pieteikšanās ikgadējam sociālās uzņēmējdarbības piču jeb prezentāciju konkursam "Tam labam būs augt". Par konkursu un citām sociālās uzņēmējdarbības aktualitātēm runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas projektu vadītāja Līva Švarce, Labklājības ministrijas projekta Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai vecākais eksperts Juris Cebulis un Ogres sociālā uzņēmuma Vilbers dibinātāja un vadītāja Zane Bērziņa. Viesojamies arī sociālā uzņēmumā Jelgavā. Ar rokkoncertu pirmdienas vakarā jauno mācību gadu uzsāka privātā mūzikas skola "Rokskola", kas šogad svinēs 20 gadu jubileju. Šo gadu laikā skola izaugusi no 20 līdz 300 audzēkņiem un 20 pedagogiem, un skolā var apgūt gan profesionālās ievirzes, gan interešu izglītības programmas. No maija skola atrodas bijušās Jelgavas bērnu slimnīcas telpās un "Rokskola" ir arī sociāls uzņēmums. Sociālo uzņēmumu skaits Latvijā ir salīdzinoši stabils. Šobrīd ir ap 220 sociālu uzņēmumu. Līdz šim arī 80 uzņēmumi, kas bija ieguvuši sociālā uzņēmuma statusu, to ir zaudējuši, liekākā daļa paši ir atteikušiem, iespējams, konstatējot, ka nosacījumi traucē tālāk attīstīties. Atbalstu sociālā uzņēmuma darbībai var iegūt ne tikai sociālās uzņēmējdarbības piču jeb prezentāciju konkursā, bet arī biznesa ideju konkursā, ko īsteno Labklājības ministrija ar "Altum" atbalstu.

Jūlijā Latvijā sāka strauji pieaugt Covid-19 pozitīvo paraugu skaits. Vai šobrīd briesmas garām, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē Jurijs Perevoščikovs, Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors, Dace Zavadska, Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, un Aivars Bērziņš, zinātniskā institūta BIOR Zinātniskās padomes priekšsēdētājs. "Divu gadu laikā šis ir 10 pacēlums," skaidro Jurijs Perevoščikovs. "Ik pēc četriem, pieciem, sešiem mēnešiem parādās jauns paveids, kurš izturīgāks par citiem, izplatās straujāk un inficē lielāku cilvēku skaitu. Šis ir desmitais pacēlums, bet ir lielāks, nekā bija pagājušajā vasarā un aizpagājušajā vasarā. Iespējams, turpināsies arī rudenī." Viņš arī min, ka slimnīcās pieaug Covid slimnieku skaits, kā arī nāves gadījumu skaits. Jurijs Perevoščikovs un Dace Zavadska mudina riska grupām parūpēties par savu aizsardzību, lai arī ar vakcīnām tomēr skrienam pakaļ vīrusam, nevis ejam vienā solī vai apsteidzam, plānojam, kas nāks. Neskatoties uz to, vakcīnas pasargā no smagas slimības gaitas un nāves. Tās ir būtiskas cilvēkiem, kas vecāki par 65 gadiem, un tiem, kam ir nopietnas blakus saslimšanas. Vidēji vakcīna mazina saslimšanas risku piecas reizes. Dace Zavadska vērtē, ka vakcīna varētu būt labāka un efektīvāka, bet nevaram apsteigt vīrusu, jo tas mainās daudz ātrāk. "Tā ir labs spilvens tiem, kam ir būtiski nesasisties tad, kad viņi kritīs. Pārējiem kopā iepriekš saņemtās vakcīnas un saslimšana rada augstāku aizsardzību nekā tikai vakcinācija. Tas ir zinātniski pierādīts," skaidro Dace Zavadska. "Ja būtu iespējams izveidot universālu vakcīnu, tas nav tikai Covid vakcīnai, to mēs arī par citām vakcīnām varam attiecināt, tas būtu brīnišķīgi. Bet tās vakcīnas, kas ir tagad, noteikti ir daudz labāk, nekā ja vispār nebūtu," atzīst Dace Zavadska. Savukārt Aivars Bērziņš vērtē, ka būtiski ir saprast, kā pasaulē kopumā mobilizēt zinātnisko potenciālu, lai tas varētu daudz operatīvāk sniegt atbalstu dažādu krīžu pārvarēšanai saistībā ar slimību uzliesmojumiem un pandēmijām. Tas ir zinātnei svarīgs jautājums.

Runājot par 2. pensiju līmeni, terminu mūža pensija esam pieminējuši ne reizi vien, bet tā īsti, kas tā tāda ir, tomēr neesam analizējuši. Kas tad ir mūža pensija un kāpēc tai piesakās vismaz pagaidām kūtri, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro, Ervins Vēveris, "Compensa Life" Latvijas filiāles vadītājs, Kaspars Zvirgzdiņš, ERGO Dzīvības apdrošināšanas risku parakstīšanas un produktu attīstības nodaļas projektu vadītājs Baltijā, Jānis Mūrnieks, bankas "Citadele" privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs, un ekonomikas zinātņu doktors Edgars Voļskis. Iemaksas 2. pensiju līmenī ir līdz pensionēšanās vecumam, mūža pensija kā viena no iespējām ir pēc pensionēšanās vecuma. Abos šajos noguldījuma veidos var izvēlēties, kas uzkrājumus mantos. Pensiju 2. līmenī var izvēlēties norādīt, ja cilvēks aiziet mūžībā, nesasniedzot pensijas vecumu, kurš to mantos. Savukārt, kad cilvēks ir pensijā, viņš šos uzkrājumus novirza vecuma pensijai vai mūža pensijai. Arī mūža pensijā var izvēlēties garantēto izmaksas periodu līdz par 20 gadiem, kur arī var norādīt vienu vai vairākus labuma guvējus, ja ir vairāki, tad arī norādīt proporciju, kā izmaksāto atlīdzību garantijas perioda laikā saņemt.

Saruna ar dārzkopi, kokaudzētavas "Dzērves" saimnieci Marutu Kaminsku un Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktori, bioloģijas zinātņu doktori Viju Rožukalni.

Atgriežoties darbā pēc atvaļinājuma, ikviens vairāk vai mazāk intensīvi izjūt sindromu, ko psihologi dēvē par "post-holiday blues"– pēcatvaļinājuma skumjām. Tās ilgst vidēji divas trīs dienas un izpaužas kā grūtības atkal koncentrēties darbam, nomākta oma un dezorientācija sakrājušos darbu gūzmā. Kā ar to tikt galā ātri un nesāpīgi? Pēc psihologu pētījumiem, cilvēkam pēc atvaļinājuma vajag apmēram 3-10 dienas, lai atkal adaptētos darba vidē, pierastu pie veicamajiem pienākumiem, mainītā dzīves ritma, lietišķā komunikācijas stila. Skaidrojam kopā ar psihoterapeiti Diānu Zandi un juristu Kasparu Rācenāju.

Pagājuši četri mēneši kopš mājsaimniecības Latvijā, kurās uzstādīti vai tiks uzstādīti saules paneļi elektrības ražošanai, vairs nevar pieteikties neto uzskaites sistēmai, kuras vietā nākusi neto norēķinu sistēma. Kā izmaiņas ietekmējušas mikroģenerāciju valstī un kā neto norēķinu sistēmu padarīt izdevīgāku? Saruna ar Klimata un enerģētikas ministrijas Enerģijas tirgus departamenta direktoru Gunāru Valdmani un Klimata un enerģētikas ministrijas Finanšu instrumentu departamenta direktoru Raimondu Kašu.

Augļu un dārzeņu ražas pilnbriedā - ābolu maiss mūs sagaida darbā un plūmju kaste no vecmāmiņas dārza arī noteikti jāņem līdzi. Tomēr, vai visu to droši varam lietot uzturā? Ko darīt ar kritušajiem augļiem? Vai pietiek, ja bojāto vietu no augļa izgriež un vai bojāties sākušos tomātus var savārīt mērcē? Studijā Inese Siksna Institūta "BIOR" eksperte - uztura speciāliste un Svetlana Aļminoviča - Miļjanoviča Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības eksperte.

Tikko no Vācijas! Viens saimnieks! Tas pats, tikai ar to svētdienās uz baznīcu braucis! – Ar šādiem, nu jau folklorizētiem tekstiem savulaik izmanīgi tirgoņi mēģināja lētticīgam pircējam iemānīt nodzītu automašīnu. Laiki mainās, bet vai auto pārdošanas tikumi arī? To noskaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja IT daļas vadītājs Agris Daukste un Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvis, drošas satiksmes eksperts Oskars Irbītis.

Lai sabiedrībā popularizētu medu un bišu produktus, jau divpadsmito reizi, šoreiz 23. augustā, notiks „Medus diena dravā” – pasākums, kurā biškopji aicina Latvijas iedzīvotājus pie sevis, lai pastāstītu par pašmāju medu un biškopju profesiju. Kāpēc izvēlēties Latvijas biškopju produktus? Par to spriežam raidījumā, kurā viesojas biškope, saimniecības "BeeBox" vadītāja Ciemupē Baiba Sīmane, biškope, Latvijas biškopības biedrības Daugavpils nodaļas vadītāja un dravu Augsdaugavas novada, Višķu pagasta "Līdumos" Gunta Some, kā arī biškopis, Latvijas biškopības biedrības Siguldas nodaļas vadītājs, "Medus diena dravā" pasākuma organizators Jānis Kronbergs. * Piedāvājam arī stāstu par bitenieku no Iecavas puses – Otto Lodiņš viensētā Rāmriti ar biškopību nodarbojas, kā pats saka, tikai deviņus gadus. Viņam ir 60 bišu saimes un ar saviem inovatīvajiem produktiem – 15 dažādu veidu medus suflē ar dažādām piedevām, viņš konkursā Novada garša saņēmis visu kalumu medaļas. Otto pērn arī saņēmis balvu kā gada mājražotājs Bauskas novadā.

Fotografēšana ir ne tikai iespēja fiksēt mirkli, bet arī pamanīt nepamanāmo vai ieraudzīt dzīvi pavisam citā rakursā. Kā vislabāk gūt prieku no fotografēšanas un ar ko sākt, lai hobijs kļūtu par aizraujošu nodarbi, noskaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Par un ap fotografēšanu vairāk sarunā ar fotogrāfiem Reini Fjodorovu un Ediju Pālēnu.

Interneta krāpnieki izdomā arvien izsmalcinātākus krāpšanas veidus, bet diemžēl cilvēki iekrīt arī uz it kā labi zināmiem un daudz aprakstītiem noziedznieku izmantotajiem paņēmieniem. Kā neuzķerties? Jaunākos virtuālās pasaules bandītu nedarbus studijā pārrunājam ar Finanšu nozares asociācijas ekspertu Kasparu Zālīti, "Swedbank Latvija" Mediju attiecību vadītāju Jāni Kropu un "Bite Latvija" iekšējo drošības procesu vadītāju Reini Pudānu.

Pēc ceļu satiksmes drošības rādītājiem mēs bieži vien iepaliekam mūsu kaimiņiem. Nevar teikt, ka viņiem klimats cits! Bet kas tad? Turpinām sarunu par braukšanas kultūru un drošu braukšanu pa ceļiem. Ko tas īsti nozīmē? To vislabāk zina stāstīt mūsu šīs dienas raidījuma viesi: DBS autoskolas direktors, autosportists Jānis Vanks un Ceļu satiksmes drošības direkcijas Rīgas Klientu apkalpošanas centra vadītāja vietnieks kvalifikācijas jautājumos Alberts Krūmiņš.

19. augustā atzīmējam Pasaules humānās palīdzības dienu. Šī diena ir par sirsnību, palīdzību un nesavtību – kā pateicība ikvienam, kas, pakļaujot savu dzīvību dažādiem riskiem, ir snieguši palīdzību teritorijās, kur notiek plaša mēroga konflikti un dažādas dabas stihijas. Par humānās palīdzības veidiem un sabiedrības iesaisti palīdzības nodrošināšanā citiem studijā izvaicājam labdarības organizācijas "Ziedot.lv" vadītāju Rūtu Dimantu un biedrības "Latvijas Sarkanais Krusts" prezidenti Līgu Menģelsoni. Humānās palīdzības dienā sākam arī sabiedrisko mediju akciju "Domās un darbos kopā ar Ukrainu", kas ilgs līdz 8. septembrim. 24. augusts ir Ukrainas neatkarības diena. Krievijas sāktā pilna mēroga kara dēļ daļai ukraiņu šobrīd māju sajūta ir atņemta, bet vēlme un vajadzība pēc neatkarības ir simtkārtīgi augusi. Veids, kā varam palīdzēt ukraiņiem atkal nostāties savā zemē stabili, brīvi un neatkarīgi līdz galam, ir turpināt viņus atbalstīt ne tikai domās, bet arī darbos. Ir svarīgi nepierast pie kara šausmām – svarīgi atgādināt un parādīt pretiniekam, ka neatslābstam. Atbalsts frontei ir nepieciešams nepārtraukti. Godinot Ukrainas neatkarības dienu, aktualizējam akciju ar mērķi ziedot Latvijā ražotu lietu piegādei Ukrainas karavīriem frontē – t. i., nakts redzamības ierīcēm, apģērbiem, ēdienam u. tml. Visa saziedotā nauda tiks novirzīta Ukrainas atbalstam – ziedojumu sadalījumu konkrēto lietu iegādei organizēs Ziedot.lv kopā ar Ukrainas vēstniecību Latvijā. Ukrainas vēstniecība ir aicinājusi divas trešdaļas no saziedotajiem līdzekļiem novirzīt tieši Latvijā ražotu dronu iegādei, jo tie šobrīd frontē nepieciešami visakūtāk. Ziedosim Ukrainai, reizē atbalstot arī vietējos – Latvijas – ražotājus. Kopīgiem spēkiem līdz Ukrainas uzvarai! Ziedojuma tālrunis: 90204113 (maksa par zvanu 5,00 eiro ar PVN). Ziedot.lv par ziedojumiem neietur nekādu komisijas vai starpniecības maksu. Visa ziedotā nauda 100% apmērā nonāk paredzētajam mērķim. Ziedot.lv administratīvās izmaksas netiek segtas no Jūsu ziedojuma.

Vai un kā Latvija varētu kļūt par tūristu iecienītāku galamērķi vasarā? Statistika uzrāda pozitīvas tendences, tomēr kā veicinām vai bremzējam tūrisma attīstību Latvijā? Raidījumā Kā labāk dzīvo vērtē Latvijas investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava un "BalticTravelnews.com" direktors Aivars Mackevičs. Ierakstā uzklausām Biznesa augstskolas "Turība" asociēto profesoru Ēriku Lingebērziņu.

Pēc nesen valsts centrālajā daļā pārdzīvotās vētras sevišķi daudz cietuši koki. Kas pēc notikušā jāsaprot par kokiem pilsētā? Raidījumā Kā labāk dzīvot to vaicājam arboristiem - SIA "Labie koki" vadītājam, arboristam un teritorijas labiekārtošanas plānotājam Edgaram Neilandam un koku ekspertam Gvido Leiburgam.

Tomāti ir ļoti vērtīgi dārzeņi un šis ir arī tomātu ražas pilnbrieda laiks. Tieši šodien, 14. augustā, Nacionālajā Dabas muzejā atklāj izstādi "Tomāti un garšaugi". Kas īpašs tajā būs apskatāms un kāda raža šogad padevusies Latvijas tomātu audzētājiem, izzinām raidījumā Kā labāk dzīvot. Kas šobrīd ir modē tomātu pasaulē, kādas šķirnes pārliecina un kādas pārsteidz, kā arī kas jauns un aktuāls garšaugu pasaulē, stāsta tomātu kolekcionāre un Artura Sildes dārznieku entuziastu kluba "Tomāts" Valmieras nodaļas vadītāja Natālija Zeltiņa un dārzkopības speciāliste no saimniecības "Neslinko" Saiva Pekuse. "Laika apstākļi ievieš korekcijas, ar katru gadu ir arvien sarežģītāk izaudzēt tomātus. Ir karsts, lieli vēji, arī plūdi. Arī garšaugu dārzos ir savas korekcijas, vējš ir aplauzis lielos garšaugu krūmus, ir applūduši garšaugu dārzi. Tas nenotika rudenī, ūdens uzsūksies, bet kā būs ar ziemcietību applūdušajos dārzos, ir jādomā," atzīst Saiva Pekuse. "Laika apstākļi ievieš izteiktas korekcijas. Ar to turpmāk būs jārēķinās, jo katru gadu ir savādāk, vairs nav tā, ka var mierīgi iestādīt, zinājām, kāds būs laiks jūnijā, jūlijā un augustā, šobrīd ir grūtāk prognozēt." Pārējais atkarīgs no dārznieka, cik bieži velta tomātam laiku. "Tomāts ir tāds, ka viņš grib, lai viņu pieskata. Viņam patīk, ka viņu vēdina, ka viņam kaut ko nokniebj, kaut ko nogriež, kaut ko aptin. Visu jādara laicīgi, ja laicīgi neizdarām, rodas problēmas. Ja dzīvo uz vietas, gandrīz katru dienu jāpieiet pie viņa," skaidro Natālija Zeltiņa. Arī pie laistīšanas sistēmas tomāts pierod, vai tas ir vienreiz nedēļā vai katru dienu. "Ja iesāk laistīt katru dienu, viņš gaida katru dienu savu krūzīti, ja vienreiz nedēļa, tad savus 10 litrus ūdeni, lai dziļās saknes varētu padzerties," atzīst Natālija Zeltiņa.

Kas jājautā ārstam? Kā pacientam vajadzētu sagatavoties vizītei, lai tā būtu noderīga un vērtīga? Turpinām sarunu par ārsta un pacienta attiecībām. Raidījuma viesi: Latvijas Ārstu biedrības prezidente, ģimenes ārste Ilze Aizsilniece un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents, ģimenes ārsts Ainis Dzalbs. Ierakstā uzklausām kardioloģi Vitu Vestmani. Ilze Aizsilniece mudina pacientu, pirms doties pie ārsta, pašam izanalizēt, kā veidojusies veselības problēma. "Ārstam daudz vienkāršāk būtu, ja pacients atnāk un saka: man sāp vēders; man sāpes parādījās pirms trim nedēļām; man sāp, teiksim, no rīta, naktī vai pēc ēšanas vai pirms ēšanas; man sāpes pastiprina tas un tas, man paliek vieglāk, ja es izdaru to un to; man šādas sāpes jau ir bijušas, vai nav bijušas nekad; es esmu slimojis ar to un to," norāda Ilze Aizsilniece. Ja tā ir pirmā tikšanās, svarīgas iepriekšējās saslimšanas, tāpat ļoti svarīgi, lai pacienti painteresējas, kādas saslimšanas bijušas ģimenē, jo šī informācija ir svarīgi, lai ātrāk un precīzāk diagnosticētu. "Ja pacients nāk jau padomājis, kad sāp, kāpēc sāp, kas ir tas, kas man kairina. Pēc kura ēdiena ir sliktāk, tā par daudzām lietām, arī par citām sāpēm. Svarīgi padomāt un vismaz 10 minūtes pirms tikšanās salikt visu precīzi," atzīst Ilze Aizsilniece. Ainis Dzalbs atzīst, ka ģimenes medicīnā pacientu uzraudzības būtība ir saistīta ar komunikāciju. Ap 70 – 80 % diagnožu tiek uzstādītas pateicoties komunikācijai, saruna, datu ievākšana, anamnēze ir pats būtiskākais posms, kad ārsts pacienta izsaka aizdomas par kādu saslimšanu vai sniedz rekomendāciju. "Būtiska ir efektīva komunikācija, kas ir gan pacienta, gan ārsta atbildība," norāda Ainis Dzalbs. "Vienlaicīgi gribu teikt, ka tas ir arī ģimenes medicīnas lielākais izaicinājums." Ģimenes ārsta un speciālista meklējumus viņš salīdzina ar laulību, kas mēdz bieži izjukt. Tas ir meklējums dzīves laikā, līdz izdodas atrast speciālistu, kas ir uzticības persona. Pacienti daudz priecīgāki, ka komunikācija un savstarpējā sadarbība ir efektīva abpusēji. Ilze Aizsilniece ir skeptiskāk noskaņota, atzīstot, ka ir arī citi stāsti, jo biedrībai nākas izskatīt jautājumus, kas saistīti ar ētiku, ar sūdzībām, ko izskata arodtiesa. "Ja analizējam gadījumus, kad vispār ir pieļautas kļūdas medicīnā un pacienti varbūt ir cietuši, galvenokārt tās ir pieļautas un ārstēšana nav bijusi veiksmīga nevis kādu tehnisku lietu dēļ, tas ir retāk. Galvenais klupšanas akmens medicīnisko kļūdu gadījumā ir komunikācija. Tieši komunikācijas kļūdas un savstarpējā neizpratne ir tas, kas rada ne tik veiksmīgus rezultātus ārstniecībā," atzīst Ilze Aizsilniece. Viņa norāda, ka veselības aprūpes speciālistiem ir svarīgi apgūt komunikācijas pamatprincipus. "Būtībā medicīna, ne tikai primārā veselības aprūpe balstās uz zināšanām, komunikāciju ar pacientu un spēju integrēt to kopā. Ja tie trīs vaļi ir, varam diezgan droši stāvēt," vērtē Ilze Aizsilniece.

Pasaule nestāv uz vietas, tas ir skaidrs. Nepārtrauktās pārmaiņas liek jautāt arī to, kā mainās ekosistēma, ja parādās kāda svešzemju suga, kura konkurē ar vietējo. Kādas tam ir sekas, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro institūta BIOR Zivju resursu pētniecības departamenta Jūras nodaļas pētniece Loreta Rozenfelde, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta pētnieks Dāvis Ozoliņš un Dabas aizsardzības pārvaldes projekta "LIFE for Species" koordinators, projekta "LIFE-IP LatViaNature" eksperts Jēkabs Dzenis. Dabā pilnīgi viss ir savstarpēji saistīts, to sauc arī par ekosistēmu jeb dzīvo organismu un vides kopumu. Diemžēl vai varbūt par laimi cilvēkiem ar savu rīcību ir iespējas ietekmēt ekosistēmu darbību. Nesen skanēja saruna par dabiskajām pļavām un to, kā invazīvās augu sugas un to izplatība ietekmē dabiskās pļavas un ekosistēmu Latvijā, tad šodien savā ziņā šo sarunu turpinām, padziļināti izzinot arī invazīvo dzīvnieku un zivju sugu problemātiku un to, ko tad mēs katrs varam darīt, lai situācija Latvijas dabā varbūt kaut nedaudz līdzsvarotu.

Dzīvei jābūt pilnvērtīgai jebkurā vecumā. Kā iešūpoties zelta ritmā un kā aktīvi un jēgpilni pavadīt laiku kopā, smeļoties iedvesmu, noskaidrosim raidījumā Kā labāk dzīvot, gaidot festivālu "Zelta ritmi", kas šogad norisināsies 11. augustā no plkst. 11.00 Rīgā, skvērā aiz Latvijas Nacionālā mākslas muzeja. Būt aktīviem arī senioru vecumā aicina festivāla "Zelta ritmi" organizatoru pārstāve, "Mammamuntetiem.lv" projektu vadītāja Ella Karele, invalīdu apvienības "Aizvējš" līnijdeju kopas pārstāve Marga Maldava, VEF kultūras pils senioru deju kolektīva "Sendancis" dalībniece Inga Lebede un Rīgas Stradiņa universitātes profesors, gerontologs Jānis Zaļkalns. Profesors Zaļkalns mudina seniorus būt atvērtiem un pieņemt jaunās lietas, tajā pašā laikā kritiski izvērtēt, vai man tas patīk un to vēlos, vai tas atbilst manam vecumam un situācijai. "Viens no atslēgas vārdiem ir nīgruma, noguruma, nevēlēšanās pārvarēšana. Tas ir pats svarīgākais. Kā tikai tu pieķer, ka sāc domāt nevis, ko darīt, bet ko varētu nedarīt, tas ir signāls pašam, ka ir jārīkojas. Ka ir jārīkojas, ka ir jādarbojas," atzīst Jānis Zaļkalns. "(..) Nekad nepieņemsim gaidītāja pozu - man pienākas. Nevis dzīvot ar sajūtu, man pienākas, bet dzīvot ar sajūtu, ko es pats pirmkārt varu darīt, lai mani seniora gadi būtu spilgti, jēgpilni un es par to būtu priecīgs un apmierināts."

Mikromenedžments – kā tas ietekmē darbiniekus un kāpēc vadītājiem reizēm no tā ir tik grūti atteikties, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē emocionālās inteliģences praktiķe, biznesa trenere un konsultante Jana Strogonova, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga un kognitīvi biheiviorālās terapijas (KBT) terapeite Agnese Orupe. Mikromenedžments - vadītājs ļoti cieši uzrauga savus darbiniekus. Viņš pievērš uzmanību vissīkākajām detaļām, kas saistītas ar uzdevumiem vai lēmumiem komandā vai organizācijā. Šādi vadītāji izvairās deleģēt pienākumus darbiniekiem, šādi vadītāji kļūst par vienīgo lēmumu pieņēmēju, norāda Jana Strogonova. Pētījumi rāda, ka divreiz biežāk darbinieki, kas saskaras ar šādu pārmērīgu kontroli, jūtas izdeguši. Raidījuma viešņas atzīst, ka ir jākontrolē darbinieki, bet arī jāciena viņi un jāuzticas viņiem. Eva Selga vērtē, ka šāda pārmērīga uzraudzība liecina par vadītāja neprofesionalitāti, viņa bailēm, ka cits zinās vairāk. Pastiprināta kontrole noved pie slikta rezultāta. Agnese Orupe norāda, ka sīkmanība un kontrole mazina darbiniekos motivāciju. "Nevar teikt, ka nevienam no mums nepatīk kontrole. Ir cilvēki, kuri jūtas ērti situācijā, ka viņiem cieši pasaka, kas tev ir jādara, kad tev ir jādara. Tādi cilvēki vairumā gadījumu nav problēmu risinātāji. Tādi cilvēki ir," bilst Agnese Orupe. "Jāsaprot, ja tevi kāds mēģina pārmērīgi kontrolēt, ļoti bieži tas nebūs par tevi pašu. Var gadīties, ka cilvēkā ir problēma, ka kaut kāda iemesla dēļ ir nepieciešama šāda kontrole, bet visbiežāk stāsts nebūs par cilvēku, kuru kontrolē, bet to, kurš kontrolē," skaidro Agnese Orupe. "Ja raugāmies psiholoģiski, tika pieminētas bailes un trauksme, bet viena no emocijām, ko cilvēkiem ir visgrūtāk izturēt, ir bezpalīdzība. Tā parasti ir emocija, ko "monētas otrā pusē" regulē ar kontroli." Eva Selga atzīst, kā šādā situācija darbiniekam ir grūti vērsties pie vadītāja un teikt, ka šāds modelis viņam nav pieņemams, jo vadītājs ir varas pozīcijā un darbiniekam ir grūti paust savu viedokli, bet tas ietekmē pašpārliecinātību, profesionalitāti un noteikti pašapziņu. Jana Strogonova šāda situācija mudina iedzert visas "drosmes tabletes" un doties pie vadītāja uz sarunu. Agnese Orupe norāda, ka šāda saruna var līdzēt, jo cilvēki bieži neizprot, kā citi no malas redz viņa rīcību. Ja tas personības traucējumu līmenī, ja tas ir narcisms, vai nu ar to var sadzīvot, vai diemžēl jāmeklē cits darbs.

Kā pasargāt īpašumu un mantu, lai nerastos negaidīti pārpratumi un zaudējumi, kas reizēm mērāmi ne tikai naudā, bet arī ieguldītajā laikā un enerģijā. Apdrošināšanas nianses pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abašins un Patērētāju tiesību aizsardzības centra Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktors Andis Priedītis. Kam būtu jāpievērš uzmanība, kad cilvēks izvēlas apdrošināšanu? „Pirmais – apskatīties izņēmumus, jo apdrošinātāji saka: mēs apdrošinām pret to, to, to. Bet tur vienmēr ir kāds izņēmums. Un vienmēr ir kaut kādi kaut kādi skaitļi, kuriem jāpievērš uzmanība. Un tie skaitļi ir tas, ar ko apdrošinātāji arī konkurē. Piemēram, kāds vētru definē no 18 kilometriem stundā vai no metriem sekundē, kad apdrošināšana ieslēdzās. Kādam tas skaitlis ir 21 metrs sekundē vēja stiprums. Tās ir atšķirības,” skaidro Jānis Abašins. „Par šiem pašiem nelaimīgajiem plūdiem: kādam apdrošinātājam ir segti tikai plūdi no upes, kāds apdrošinātājs saka, nē, es sedzu arī tos plūdus, kas ir no lietavām. Tā kā šie izņēmumi ir pamatlieta, ar ko vajadzētu sākt. Paskatīties, pret kādiem riskiem es gribu apdrošināties, kādi riski man ir aktuāli.” „Piemēram, ja es dzīvoju privātmājā, varbūt, ka mani neinteresē, teiksim, kaut kāds trubu plīšanas risks, ja man tur kaut kas notiek, tas nodara skādi tikai sev. Daudzdzīvokļu mājā, es teiktu, šī trubu plīšana, ņemot vērā mūsu dzīvojamā fonda stāvokli, gandrīz obligāts risks. Pirmais – paskatāmies, pret kādiem riskiem mums ir vērts apdrošināt īpašumu,” turpina Jānis Abašins. Viņš norāda, ka klasiski ir trīs risku bloki: uguns un dabas stihijas „slapjais bloks” – cauruļu plīšana, ūdeņi, kanalizācija un apkure; trešais bloks ir kriminālais bloks, kas ir attiecīgi zādzības. „Es teiktu, ka vislielākās nelaimes klasiski, protams, ir no uguns. No tā ir jāuzmanās visvairāk. Uguns un daba. No trubām tā skāde parasti nav liela, bet tās ir biežāk, īpaši daudzdzīvokļu namos. Kriminālais, trešais bloks, to paskatāmies, vai mūsu mājās, vismaz no mūsu viedokļa, ir kaut kas zogams,” norāda Jānis Abašins. „Pirmais izvēlamies riskus, otrais, aiz šiem riskiem paskatāmies izņēmumus. Kādi ir šie izņēmumi, lai nebūtu pārpratumu. Un gandrīz pats pēdējais ir, paskatīsimies, protams, arī prēmiju jeb cenu. Bet tas ir pēdējais, nevis tā, ka pirmais paskatāmies cenu un paņemam lētāko.” „Jāsaprot viens - ja OCTA transporta līdzekļiem ir obligātais apdrošināšanas veids, kas ir definēts likuma visā Eiropā, tur apdrošinātāji pārdod visi vienādus pīrādziņus, tad īpašuma apdrošināšana vai nelaimes gadījuma apdrošināšana, vai brīvprātīgā mašīnu KASKO apdrošināšana - tie nav vienādi pīrādziņi. Tie pīrādziņi ar dažādu pildījumu, katram savs. Paskatāmies drusciņ to pildījumu,” skaidro Jānis Abašins. „Tas labums ir, ka katram apdrošinātājam, katram produktam ir šis pamatinformācijas dokuments, kur uz vienas A4 jeb pusotras A4 lapas pamatlietas ir uzrakstīts. Nu izlasām vismaz to, tad jau būs daudz.”

Aktivitātes dabā ir aizraujošas, tomēr ir vērts apdomāties, cik droši tas ir un vai esam padomājuši par visu. Kas jāievēro pašiem un par ko ir atbildīgi aktivitāšu piedāvātāji, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro bloga "Dodies dabā" autors, gids un ģeogrāfs Kristaps Kiziks un Latvijas dabas tūrisma asociācijas valdes loceklis, ūdens tūrisma uzņēmuma dibinātājs un vadītājs Vents Strautmanis. Sazināmies ar Latvijas Krasta apsardzes dienesta pārstāvi Tāli Dzērvi.

Vasara mūs vēl lutinās kādu laiku, bet tad atkal nāksies meklēt siltumu. Kā sagatavoties apkures sezonai un ko vajadzētu izdarīt, vēl pirms sākuši pūst aukstie ziemas vēji, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi skursteņslauķis Māris Bambis un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības un civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš.

Dabiskā pļava ir ne tikai baudījums acīm un sniedz iespēju no sirds izskrieties rasā, bet tā ir arī nozīmīga ekosistēmas daļa. Kāpēc dabiskās pļavas ir tik svarīgi saglabāt, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Latvijas Dabas fonda botāniķe, pilsētas pļavu autore un Pļavas festivāla organizatore Rūta Sniedze-Kretalova, Latvijas Dabas fonda komunikācijas vadītāja Liene Brizga-Kalniņa. Sazināmies ar farmaceiti, farmācijas doktori, asociēto profesori Viju Eniņu. „Pļavas festivāls ir lieli svētki pļavai un dabas daudzveidībai,” atzīst Rūta Sniedze-Kretalova. Jau rīt, 3. augustā, Rīgā, Arkādijas parkā, notiks otrais Pļavas festivāls – izglītojošu un izklaidējošu aktivitāšu programma dabisko pļavu un citu dzīvotņu izzināšanai. Pasākumā norisināsies dažādas lekcijas un meistarklases, pļavas produktu tirdziņš, kā arī grupas “Rahu The Fool” koncerts. Pļavas festivāla fokusā ir ne tikai dabiskās pļavas, bet arī citas ekosistēmas un dažādi procesi dabā, kurus apmeklētāji aicināti iepazīt, izbaudīt un izzināt kopā ar dabas ekspertiem un dabisko pļavu produktu ražotājiem. Ar lekciju festivālā piedalīsies arī Vija Eniņa, viņa iepazīstinās, kuri augi aug kuros pļavu tipos. "Dabiskajā pļavā var atrast visu, ko sirds kāro, bet nekad vienā pļavā nebūs viss," norāda Vija Eniņa. Viņa stāstīs, kuri augi aug kuros pļavu tipos, jo augi izvēlas augt, kur tiem patīk, kurš sausākā, kurš mitrākā vietā.

Acis ir sarežģīta sistēma, kura prasa uzmanību. Kā parūpēties par to, lai acis ne tikai redz, bet arī saredz, un kā saglabāt acu veselību ilgtermiņā, spriedīsim raidījumā Kā labāk dzīvot kopā ar oftalmoloģi Andu Balgalvi un "Pasaules optikas" galveno optometristi Kristu Cauni-Bērziņu.

Mežs ir lieliska vieta, kur atpūsties un atgūt spēkus. Tomēr mežā var apmaldīties. Kā nenokļūt šādā situācijā un kā to risināt, ja tomēr nevaram atrast īsto taku, bet vakars teju jau klāt, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Rīgas reģiona pārvaldes dienesta nodaļas vecākais inspektors Kristaps Kalvāns, Valsts policijas Prevencijas vadības biroja priekšnieks Andis Rinkevics un ceļotājs, personīgās izaugsmes treneris, glābējs Andžejs Reiters. Vienkāršākais ieteikums - pirms doties mežā, informēt piederīgos, kurp dodas un kad aptuveni varētu atgriezties. Otra problēma - nav saziņas līdzekļu vai nevar noteikt orientierus, kur atrodas, jo ir apjucis vidē, kur atrodas. "Tad iestājas sava veida panika cilvēkam. Viss apkārt šķiet vienāds, bet neesam iepriekš pievērsuši uzmanību objektiem, kas ir apkārt - lieli koki, nolūzuši koki, kādas pļavas. Dziļi mežā viss šķiet vienāds," norāda Kristaps Kalvāns. Andžejs norāda, ka cilvēki mūsdienās ļoti paļaujas uz tālrunī pieejamo GPS sistēmu. "Tas ir brīnišķīgi, līdz brīdim, kamēr telefons nav izlādējies vai iekritis peļķē. Tajā brīdī ir trakāk nekā būtu bez tā. Ja ir bez telefona, cilvēks pievērš uzmanību mežam, kurā vietā viņš atrodas. Ja viņš ir kaut mazliet pirms tam paskatījies kartē, ir lielākas izredzes pašizglābties, nekā ja paļaujas tikai uz telefonu," atzīst Andžejs Reiters. "Tā bilde ir bēdīga, vienā brīdī ir viss, vienā - nav nekā, tad panika ir baisāka, jo pilnīgi cilvēks nesaprot, kur atrodas." Andis Rinkevics iesaka jāizdomāt, ko darīs situācijā "x". "Ejot uz mežu, lielāka daļa nedomā, ko darīs, kad apmaldīsies. Tas būtu pirmais mājas darbs, izdomāt, ko es darīšu tajā brīdī. Lai cik tas izklausītos absurdi, mēs daļēji šo domu muguras smadzenēs iestādām. Kad mums būs panika un panika būs vienmēr vai stress krīzes situācijā, tad tā informācija, ko miera apstākļos būsim sev ieprogrammējuši, vismaz kaut kādā mērā palīdzēs. Es ieteiktu arī to pārdomāt, ko varētu darīt tajā brīdī, kad apmaldīšos," norāda Andis Rinkevics. Savukārt Andžejs Reiters norāda, ko būtiski pateikt, sazinoties ar glābējiem "Vienmēr rēķinos ar viskritiskāko situāciju. Ja ir telefons, pieņemu, ka ir 2% [baterija], nevis ka ir pilns, bet tādā situācijā, ka jāpasaka būtiskākais. Ja tādā brīdī saku - ļoti traki nomaldījos, tas neizsaka neko. Tās ir emocijas, kas neizsaka neko glābējam vai meklētājam. Atrodos tajā un tajā vietā, vārds tāds un tāds, pēdējo reizi iegāju mežā, redzēju to un to, jūtos šobrīd tā un tā. Šīs lietas pirmās, varbūt vārdu var pateikt pēdējo, kaut gan vārds ir būtisks, jo pēc soctīkliem var atrast cilvēka pēdējo atrašanās vietu," skaidro Andžejs Reiters. "Šīs lietas būtiskas vairāku iemeslu dēļ. Tās var būt pēdējās skaņas, ziemā sevišķi telefons var nosalt, cilvēkam var būt slikti un pēdējais, ko varu, ir pateikt - atrodos tajā un tajā vietā. Tas ir visbūtiskākais, jo ar šo informāciju pēc tam strādā." VUGD ik gadu palīdz meklēt mežā apmaldījušos cilvēkus, biežāk apmaldas rudens pusē, kad cilvēki dodas pēc „loma”. Šogad jau izglābti 19 cilvēki. 2023. gadā palīdzēts 61 cilvēkam, 2022. gadā - 65 cilvēki. Visbiežāk atrod, izmantojot gaismas un skaņas signālus. Diemžēl statistika gadu no gada nemainīga.

Pilsētās bez cilvēkiem ir arī citi iemītnieki - piemēram, putni. Kā iedzīvotājiem sadzīvot ar putniem, ko vajadzētu un ko nevajadzētu darīt, lai kaimiņu attiecības ar spārnotajiem draugiem būtu labas, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāve Antra Stīpniece, Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģe Antra Bormane un "Civinity" Dzīvojamo ēku pārvaldīšanas vadītājs Gatis Roze. Sazināmies ar Rīgas namu pārvaldnieka pārstāvi Initu Kabanovu. Putniem patīk ievākties māju bēniņos un tur ierīkot ligzdas, it sevišķi, ja bēniņi nav ilgi tīrīti. Gatis Roze stāsta, ka viņa apsaimniekotos namos bēniņus tīra, liek ventilācijas restes, lai putni nevarētu iekļūt un vide nebūtu labvēlīga putniem ligzdošanai. Putni mēdz arī iekrist ventilācijas šahtās, arī rada bojājumus cilvēku īpašumam, tā vācot materiālus ligzdām. Antra Bormane norāda, ka cilvēkiem, kas tīra bēniņus, jābūt nodrošinātiem ar sejas aizsegiem, lai neiekļūtu elpvados putekļi, kas var izraisīt inficēšanos ar ornitozi, kad cilvēks ieelpo fekāliju daļiņas. Gan tiem, kas tīra vietas, kur apmetušies putni, tāpat tiem, kas baro zīlītes, obligāti pēc darba jāatceras nomazgāt rokas. Tas pasargās no saslimšanas.

Droša braukšana nav izvēle, tas ir pienākums - pret citiem satiksmes dalībniekiem un pret sevi pašu. Kā iemācīties droši braukt un kā samazināt riskus satiksmē, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Drošas braukšanas skolas direktors, autosportists Jānis Vanks un Ceļu satiksmes drošības direkcijas Rīgas Klientu apkalpošanas centra vadītāja vietnieks kvalifikācijas jautājumos Alberts Krūmiņš. Dienā, kad vienā daļā Latvijas plosās vētra un daudzviet ir spēcīgas lietavas, ir īstais laiks pārrunāt par drošu braukšanu. Jānis Vanks norāda, ka jebkuros laika apstākļos - šāda lielā vējā un lietu vai ziemā, vai arī lielā karstumā, ja cilvēks nejūtas droši braukt, labāk to nedarīt un izvēlēties citu veidu, kā nokļūt tur, kur nepieciešams nokļūt. "Šādos laika apstākļos kā šodien ir daudz papildus risku, par kuriem pat ļoti droši braucot, nevaram būt pārliecināti. Ja tas zars lūzīs un kaut kur lidos, varat braukt, cik droši gribat, ir iespēja, ka nemaz neizdosies izvairīties," atzīst Jānis Vanks. "Ja tiešām ir jābrauc, jāizvēlas maršruts, jābrauc prātīgi, nav pamatojuma skriet. Šādos laika apstākļos, uzskatu, ka pat atļautā ātruma ievērošana nav obligāta. Ir jābrauc tā, ka mēs zinām, ir iespēja nobremzēt, ir iespēja izvairīties no šķēršļa. Jāskatās, vai iebraucot peļķē, mēs nenodarām kaut kādu ļaunumu citiem satiksmes dalībniekiem." Jāsaprot, ka var būt ļoti neparedzami laika apstākļi. Bieži spēcīga lietus gadījumā auto vadītāji mēdz apstāties ceļa malā. "Lietus un apstāties ceļa malā – koks ar diviem galiem," uzskata Alberts Krūmiņš. "Ieteiktu skatīties prognozes, ja iespējams, izvairāmies braukt lielā lietū. Ja uz ceļa sākas ļoti stipra līšana, ja meklējam vietu, kur apstāties, vajadzētu nobraukt nost no ceļa. Lai nesanāk muļķīga situācija, ka viens ir apstājies, otrs vēl mēģina kaut ko darīt. Redzamība ierobežota, logi vairāk sāk aizsvīst. Sāk līt, redzu, ka nevarēšu visu kontrolēt, meklēju vietu, kur nobraukt no ceļa. Ideāli būtu kāds stāvlaukums vai degvielas uzpildes stacija ārpus apdzīvotām vietām."

Reizēm ļoti kārojas kādu lietu vai arī tā vienkārši ir nepieciešama. Bet kā atpazīt viltojumus, kā neuzķerties uz krāpnieciskiem piedāvājumiemun kā pasargāt savu preci vai ražojumu no viltošanas, izzinām raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē Patentu valdes pārstāve, atbildīgā par tīmekļvietni "Viltotarealitate.lv" Viktorija Kasara, Patentu valdes Attīstības un starptautiskās sadarbības departamenta sabiedrisko attiecību speciāliste Ella Niedra. Sazināmies ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāvi Sanitu Gertmani.