Kā labāk dzīvot

Orgānu transplantēšana var glābt dzīvības. Tomēr ir jābūt kādam, kurš ir gatavs šādam solim. Vairāk par transplantācijām un donoriem raidījumā Kā lābāk dzīvot. Sarunājas Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas nefroloģe, profesore un arī Nefroloģijas centra virsārste, Latvijas Nefrologu asociācijas prezidente Ieva Ziediņa, sirds ķirurgs, Latvijas Universitātes asociētais profesors Uldis Strazdiņš, Nacionālā transplantācijas koordinācijas dienesta vadītāja p.i. Egija Lapiņa un Latvijas Nieru pacientu asociācijas valdes priekšsēdētāja, uzņēmēja, recipiente Jolanta Kaša. Egija Lapiņa iepazīstija ar datiem. 2023. gadā transplantēja 45 nieres, šogad - jau 56, 2023. gadā tika transplantētas divas sirdis, šogad - jau četras, 2023. gadā viena akna tika transplantēta, šogad veiksmīgi tika transplantētas sešas aknas. Un, ja mēs runājam par radzenēm, kas arī tiek transplantēta un palīdz cilvēkiem nezaudēt redzi, tad pagājušogad tās bija 14 radzenes un šogad jau 26. "Bet es uzsveru, ka tie ir dati līdz decembrim, un gads vēl nav beidzies, un var jau būt, ka vēl papildināsies," norāda Egija Lapiņa. Viņa arī norāda, ka transplantācija un orgānu donori ir sensitīvi jautājumi, no kuriem cilvēki bieži izvairās. Arī cilvēku izpratne ir dažāda. E-veselībā sadaļā Orgānu ziedošana par orgānu ziedošanu veikuši atzīmi precīzi 22940 cilvēki. Tas ir mazliet vairāk nekā 1% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. "Skaitļi rāda, ka attieksme un nevēlēšanās tomēr aizdomāties par to, kas varētu notikt gadījumā, ja nu kas, ir. Ar nožēlu jāatzīst, ka, ka sanāk sabiedrībā sastapties ar stigmatizāciju, ar kaut kādiem nepareiziem priekšstatiem par transplantāciju, ar dezinformāciju, ar noliegumu. Bieži vien tā ir balstīta arī kaut kādā filmu industriju veidotā priekšstatā par transplantāciju, it kā tas būtu kaut kas tāds ļoti noslēpumains, saistīts ar kaut ko teju vai kriminālu, kas faktiski, ar pilnu atbildību varu teikt, ka Eiropas valstīs un principā tādā civilizētā pasaules daļā faktiski nav iespējama ne no likumiskā, ne no arī tāda reālā viedokļa," atzīst Egija Lapiņa.

Cilvēka saimnieciskās darbības rezultātā Latvijas upēs nonāk daudz kā tāda, kam tur nevajadzētu nonākt! Par atbildīgu saimniekošanu upju krastos saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas Pasaules Dabas fonda direktors un Meža programmas vadītājs Jānis Rozītis, projekta "LIFE GoodWater IP" vadītājs Jānis Šīre un projekta "LIFE GoodWater IP" eksperts, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģijas universitātes profesors Ainis Lagzdiņš. Ierakstā arī uzklausām cilvēkus, kas dzīvo kādas upes krastā. Sabīne Vaska un Jānis Lapsa dzīvo Ogrē, Ogres upes krastā. Viņi stāsta par to, kāpēc Ogres upe dažreiz mēdz pārplūst un kā paši mazie siera ražotāji rūpējas, lai nekādi mājražošanas atkritumi nenonāktu augsnē un upē. Par atbildīgu dzīvi pie upes runājām arī iepriekš:

Ziemu Latvijā vēl neviens nav atcēlis un mainīgie laika apstākļi - te sniegs, te lietus - var radīt ne vienu vien bīstamu situāciju autobraucējiem. Par to, kā sagatavot sevi braukšanai ziemā, atgādinām raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Drošas braukšanas skolas direktors, autosportists Jānis Vanks un Ceļu satiksmes drošības direkcijas Rīgas Klientu apkalpošanas centra vadītāja vietnieks kvalifikācijas jautājumos Alberts Krūmiņš.

Telpaugi var būt domāti ne tikai krāšņumam, bet arī noderīgi veselībai. Par augiem, kas pilda abas funkcijas, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Nacionālā botāniskā dārza Oranžēriju augu nodaļas vadītāja Zane Purne un Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Inga Sīle. Katrām drogām, ko vācam, ir derīguma termiņš. Parasti tas ir 2 -3 gadus. Tomēr būtu labi, vienā sezonā ievācam, līdz nākamai lietojam tējas, nākamā sezonā atkal vācam jaunu porciju. Inga Sīle norāda, ja grib kaut ko ārstēt, nepietiks ar vienu tējas krūzīti dienā, bet trīs reizes dienā vismaz piecas dienas un arī jāliek būs daudz vairāk drogas. "Ja lietojam augus, ja lietojam, kas gatavots no augiem, tajā brīdi, tās 3 - 5 dienas nevajadzētu lietot nekādu ķīmiju, nekādas tabletes," norāda Zane Purne. "Tas ir tāpat, ja var vilkt paralēles ar augu mēslošanu, ja mēslojam ar bioloģiskiem līdzekļiem, tad minerālmēslus nelietojam, ja domājam, ka jāmēslo tikai ar minerālmēsliem, tad tikai ar to. Man tas liekas svarīgs moments, tad zāļu tējas dzerot 3 - 5 dienas, var just efektu. Ja tajā dienā kādu antibiotiku apēd..." "Nav slikti papildināt, bet jāskatās apstākļi, jāsaprot, ja mēs augus lietoja kā zāles terapeitiskās devās, ir daudzi gadījumi, kad neiesaka vienlaicīgi lietot, piemēram, asinszāles gadījumā. Asinszāle ir brīnišķīgs antidepresants, bet ja cilvēks lieto ķīmiskos antidepresantus, nedrīkst kombinēt ar dabīgajiem. Ir viens vai otrs," papildina Inga Sīle. Augi, ko speciālistes iesaka audzēt katrā mājā ir kumelītes dārzā un plūksnainā kalanhoja istabā.

Ziemassvētki ir iespēja – gaidīt un sagaidīt, piedzīvot un būt – apģērbā, rotājumos un dāvanu jūklī. Tomēr – kā tajā visā neapjukt un neļaut Ziemassvētkiem pārvērsties par emocionāli grūtāko laiku gadā, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas stiliste un vizuālā tēla eksperte Gita Šildere un sociālantropoloģe, Latvijas Universitātes asociētā profesore Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātē, Antropoloģijas studiju nodaļas vadītāja Aivita Putniņa. Vai Ziemassvētki ir ģimenes svētki un ko darīt, ja piecas Ziemassvētku brīvdienas jāpavada vienam? To vaicājām sociālajam un organizāciju psihologam Reinim Lazdam. "Svētki ir zināmi visās kultūrās un ja mēs skatāmies tādā augstā pietuvinājuma, tad svētki mums palīdz sadalīt laiku mazākās vienībās, lai mēs varētu laikam iedot zināmu jēgu. Un svētki arī veido cilvēku kopību, proti, tas ir kaut kas tāds kas iedibina mūsu normas, attiecības un nevis tādā formālā nozīmē, bet caur svētkiem mēs to piedzīvojām un saistām to ar realitāti. Tāpēc tā ir tāda nepastarpināta pieredze, kā mēs izdzīvojam attiecības, bet arī zināmas tādas sabiedrības nostājas un ideoloģijas. Tie mums arī dod zināmu prieku un jēgu dzīvei," no sociālantropoloģiskā viedokļa skaidro Aivita Putniņa. Runājot par Ziemassvētku komerciālo raksturu, Aivita Putniņa norāda, ka tirgus ekonomikas un tirgus apmaiņas mehānismi mums rada svētkus, ko mēs saucam par komercializētiem. Cilvēki ļoti labprāt piedalās un to izmanto, no otras puses tas morāli nešķiet gluži pareizi. Tur ir tas paradokss, ka mēs gluži apmierināti neesam, bet lielveikali parasti šajā pirmssvētku periodā ir pilni ar cilvēkiem. Un nav jau noslēpums, ka pārdošanas apjomi palielinās un tad ir iespējams tirgotājiem arī varbūt kaut kā līdzsvarot visa gada peļņu un cilvēki atkal tērē, kas ir labi ekonomikai. Bet tā ir viena tāda loģika, ko mēs mēs nevaram teikt, ka labi vai slikti, bet vienkārši mēs tā darām," vērtē Aivita Putniņa. "Mēs jau ļoti daudzus gadus ar dāvanām neaizraujamies ģimenē," sarunā iesaistās Gita Šildere. "Tiek apdāvināti varbūt minimāli bērni un neskatāmies uz Ziemassvētkiem kā uz tādu dāvanu laiku. Es domāju, tas ir katra cilvēka ziņā, kā tu šos svētkus patērē. Piekrītu, ka veikali ir vienkārši pārbāzti šajā laikā, un skaidrs, ka cilvēki varbūt arī grib pateikties ar tām dāvanām. Daļēji piekrītu, ka tas nav tikai tāds naudas jautājums, cilvēki tiešām grib pateikties par to, kas varbūt ir pa gadu sadarīts un kādas ir tās sajūtas. Bet ja es skatos no sava darba puses, tad, protams. ka sievietes arī šajā laikā, tuvojas balles, pasākumi, viņas grib pucēties, viņas arī kaut kādā ziņā pasakās sev par iepriekšējo gadu, kas ir sadarīts vai kas nav sadarīts. Viņas droši vien patērē vairāk, nopērkot jaunu kleitu vai kurpes, kā nu kura. Te man liekas cilvēka sajūtas vairāk, kā viņam liekas, viņš varbūt tiešām jūtas pelnījis sevi palutināt vai palutināt savu vīru, bērnus vai draugu. Varbūt arī nav nekas slikts, ja mēs varbūt uz šo svētku rēķina arī patērējāmies vairāk." Ko darīt, ja nepatīk svinēt svētkus un arī dzimšanas dienas nē? "Es tik ļoti labi to saprotu, man arī tā ir, bet tā kā man ir ģimene, man ir kolēģi un bērni ir gājuši cauri izglītības sistēmai, es esmu sapratusi, ka tā ir tāda nepieciešamība," atzīst Aivita Putniņa. "Ja es gribu dzīvot ar citiem cilvēkiem kopā, man ir jāpiedalās. Ja mēs saliekam kaut kādas prioritātes un paņemam to, kas mums ir svarīgi un pieņemami no tā visa, mēs varam izveidot kaut cik pieņemamu pieredzi." Pētniece atzīst, ka viņai pašai svētki asociējas ar to brīnumu, bet gribas, lai gatavošanās ir klusa. "Man ir četri bērni bijuši un ka tev pa četriem dažādiem Ziemassvētkiem skolās... un tur visiem jāatrod ir kaut kāda apmaiņas mantiņa laimes akai vai loterijai, tās ir mokas. Ja tu esi nolēmis neiet uz to veikalu, tad tev tur ir jādodas un tad tavs apcerīgais laiks, kur tu gribētu ir sabojāts. Bet no otras puses arī saprotu, ka tas veido šo gatavošanos svētkiem un tās manas varbūt ciešanas skraidot un darot to, ko es varbūt arī negribu, tā ir tā svētku sastāvdaļa. Tad arī tiem īgnajiem cilvēkiem ir kaut kādā veidā jāpadodas, līdzīgi kā varbūt arī tie, kas ir pārāk lielie aktīvisti, viņiem jāmēģina nolasīt ir pārējo ģimenes locekļu vēlmes un jāvienojas," atzīst Aivita Putniņa.

Kosmētisko līdzekļi un skaistumkopšanas tehnoloģijas turpina attīstīties, kas prasa no kosmetologa, kosmētiķa un skaistumkopšanas speciālista nepārtrauktu zināšanu un iemaņu papildināšanu. Tai pat laikā pastāv pelēkais skaistumkopšanas tirgus, kurā var darboties jebkurš un tas savukārt var novest pie ļoti smagām sekām šādu pagrīdes pakalpojumu izmantotājiem. Par to, cik var "izmaksāt" skaistums, saruna ar Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas prezidenti un praktizējošu kosmētiķi Renāti Reinsoni un ārsti-kosmetoloģi Ingu Groskopu.

Vēdera aortas aneirisma ir ļoti bīstama slimība, jo plīsuma gadījumā, izdzīvo tikai puse pacientu. Tātad ir svarīgi līdz šādam stāvoklim nenonākt. Kā to izdarīt, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Radioloģijas centra vadītāja, invazīvā radioloģe Aina Kratovska un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas asinsvadu ķirurģe Patrīcija Ivanova. Patrīcija Ivanova skaidro, ka aorta ir vislielākais asinsvads, kas ir cilvēka organismā. Anērisms - paplašināšanās. Kāpēc bīstams? Cilvēki parasti baidās no pretējā, ka slēdzās asinsvads sirdī vai galvā. Par anērismu runā retāk. "Diemžēl pie šīs slimības mirstības rādītāji ir augsti un plīsums ir kā katastrofa. Tā ir ļoti dramatiska iekšējā asiņošana," norāda Patrīcija Ivanova. Ja laicīgi atklāj, ārstēšanās metodes ir plaši pieejamas mūsdienās. Vēdera aortu reizi dzīvē būtu jāpārbauda vīriešiem smēķētājiem, kam ir visaugstākais risks, 65 gadu vecumā. Bieži tas var glābt dzīvību. Vienkāršs izmeklējums. Aina Kratovska atzīst, ka viens no galvenajiem riska faktoriem vēdera aortas anērismam ir saistībā ar aterosklerozi vecumā virs 50 - 60 gadiem. Savukārt pie aterosklerozes noved aptaukošanās, smēķēšana, paaugstināts asinsspiediens, cukura diabēts. Var būt arī ģenētiska iedzimtība. Patrīcija Ivanova norāda, ka smēķēšana palielina šīs slimības risku. "Pasaulē ir tendence, ka šīs slimības sastopamība mazinās, jo cilvēki nopietni izvērtē aterosklerozes riska faktorus un daudz rūpīgāk domā par veselīgu dzīvesveidu. Smēķēšanas atmešana, vai vispār nesākt smēķēt. Ko ēdam, kā kustamies, tā ir pati sakne. Kad ir šie pieci centimetri, tad viņa vairs nesarausies, svarīgi līdz tam nenonākt," skaidro Patrīcija Ivanova. Vienkāršākā un pieejamākā vēdera aortas pārbaude ir ultrasonogrāfija, aortas diametra mērīšana. Normāls aortas diametrs vēdera daļā ir 2 līdz 2,5 cm, līdz 4,5 cm ir kontrolējams. Ja konstatē ultrasonogrāfijā vēdera daļā aortas diametru 5 cm, sūta pie asinsvadu ķirurga. Vēl Aina Kratovska norāda, ka attiecībā uz krūšu daļu ir citādi. Ar sonogrāfiju nevar veikt skrīningu, tāpēc anērismu atklāj vēlu.

Veicot mazāk aizsargāto Latvijas iedzīvotāju aptauju, atklājies, ka apmēram trešdaļa labprāt izmantotu valsts nodrošināto juridisko palīdzību. Realitātē to izmantojuši vien 3% aptaujāto. Kāpēc tā? Par mazāk aizsargāto personu piekļuvi tiesu juridiskajam atbalstam interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Tiesu administrācijas direktora vietniece juridiskās palīdzības un valsts kompensācijas cietušajiem jautājumos Jeļena Bārbele, Sertificētu mediatoru padomes locekle Laima Ārija Zelmene un Siguldas novada pašvaldības Sociālā dienesta Sociālā darba ar pilngadīgām personām nodaļas vadītāja Daina Kalvāne. Jeļena Bārbele skaidro, ka ir definētas personu grupas, kuras var saņemt valsts nodrošinātu juridisko palīdzību un uz šo pakalpojumu var pretendēt salīdzinoši neliels skaits iedzīvotāju. Personas, kuras saņēmušas pašvaldības sociālā dienesta maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statusu, personas, kuras atrodas valsts vai pašvaldības apgādībā, proti, atrodas sociālās aprūpes institūcijās vai ieslodzījuma vietās, personas, kuras nonākušas krīzes situācijā pēkšņi no šo personu neatkarīgu apstākļu dēļ; piemēram, tā varētu būt dabas stihija, straujš veselības stāvokļa pasliktinājums, arī pret personu vērsta vardarbību, kā dēļ persona patstāvīgi nevar aizstāvēt savas tiesības. Jeļena Bārbele norāda, ka attiecībā uz personām, kas nonākušas krīzes situācijā, katru gadījumu vērtē individuāli. "Mēs vērtējam apstākļus, kas ir šie apstākļi, kas ir radušies, un nauda ir viens no kritērijiem, cik tad ir īsti iekrājumi, piemēram, vai kādi ir šīs personas ienākumi. Tas, kas viennozīmīgi būs par labu personai, ka pirms šiem apstākļiem persona bijusi maksātspējīga, bet šie apstākļi ir noveduši pie tā, ka persona nevar aizstāvēt savas tiesības tādēļ, ka ir šie līdzekļi jānovirza, piemēram, steidzamai ārstēšanai," bilst Jeļena Bārbele. "Ja personas atbilst kaut vienam no šiem kritērijiem, mēs nodrošinām juridisko palīdzību, norīkojot personai juridiskās palīdzības sniedzēju. Tomēr ir arī arī ierobežojumi attiecībā uz lietām, kurās tiek piešķirta juridiskā palīdzība. Primāri palīdzību nodrošina: civillietās, bet arī ir grupa lietu, kur nepienākas atbalsts tikai noteikta veida administratīvās lietas, konkrēti, kas saistītas ar bāriņtiesas lēmumiem par bērnu aizgādības tiesību pārtraukšanu, tad šādu palīdzību mēs nodrošinām vecākiem pārsūdzības procedūrās, Satversmes tiesas procesā. "Civillietās ir vesela grupa lietu, kur valsts tomēr neuzņemas sniegt atbalstu, un viena no lietu kategorijām ir goda un cieņas lietas, lietas, kas saistītas ar prasījumiem par zemām summām, proti, ka valsts ieguldījums un valsts summa, ko mēs samaksātu sniedzējam, pārsniedz krietni nekā tas strīda summas priekšmets," skaidro Jeļena Bārbele. "Mēs nepiešķiram juridisko palīdzību arī tajos gadījumos, kad persona ir vērsusies pie mums novēloti, tātad vairs neko nevar juridiski iesākt un tādi gadījumi ir bieži. Mēs, protams, cenšamies neatteikt, bet vismaz piešķirt konsultāciju, lai personīgi izskaidrotu, kādas sekas tagad būs, uz ko gatavoties un kādas tomēr iespējas vēl pastāv šajās lietās" atzīst Jeļena Bārbele. "Un ir arī tādas lietas, kuras mēs novērtējam tīri no perspektīvas viedokļa. Ja prasījums ir acīmredzami nepamatots, arī tad mēs atsakām. Teiksim, persona prasa strīda risinājumu, kas juridiski nav iespējams. Piemēram, mums ir nereti gadījumi, kad attiecīgā prasījuma celšanai ir iestājies noilgums un nekādi attaisnojoši apstākļi šim noilgumam nav. Līdz ar to lieta vienkārši nav perspektīva."

Gadu simtiem cilvēki ir dzīvojuši upju krastos, jo tam bija ekonomisks un sociāls pamats. Tagad mums nav obligāti jādzīvi pie upes, lai izdzīvotu, bet ko darīt ar cilvēka atstāto mantojumu to krastos un pašās upēs? Kāda ir pie upes dzīvojošo atbildība pret upi un tās netraucētu plūdumu, neveidojot dambjus un dambīšus, akmeņu krāvumus, nepadziļinot upi, nerokot upē peldvietas. Kas ir šīs upei nedraudzīgās prakses un kā palīdzēt upei, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro projekta "LIFE GoodWater IP" vadītāja vietniece, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra eksperte Linda Fībiga, projekta "LIFE GoodWater IP" zivju eksperts, Valsts zinātniskais institūta BIOR pētnieks Kaspars Abersons, Pasaules Dabas fonda Ūdens programmas vadītāja Magda Jentgena. Jansonu ģimene Jelgavas novadā dzīvo divu upju ielokā - vienā pusē atrodas Vircavas upe, otrā - Lielupe. Pavasaros neatņemama dzīves sastāvdaļa ir plūdi. Būvējot Jelgavas apvedceļu, pie Lielupes uzbūvēts dambis, bet Eiropas projektā kopā ar citām Zemgales mazajām upēm tīrīta arī Vircavas gultne. Par dzīvi pie upes vairāk stāsta Jansonu ģimene.

Par ņergu var saukt cilvēku, kas iznieko un peļ ēdienu, ir kaprīzs un slimīgs, arī pagļēvs, bet var būt arī kauslīgs vai gļēvulis. Mūsdienās par ņergu var saukt arī cilvēku, kam viss vienmēr būs slikti. Kā par tādu nekļūt, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas Latvijas Universitātes profesors, Eksperimentālās fizikas katedras un Lāzeru centra vadītājs Mārcis Auziņš un kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste un supervizore Marija Ābeltiņa. Marija Ābeltiņa atzīst, ka ir cilvēki, kam viss ir slikti, bet tas nenozīmē, ja internetā ieraugām 10 negatīvos komentārus, tad visi ir šādi cilvēki. Mums ļoti patīk vispārināt. "Nav tā, ka visi cilvēki jūtas tik nomākti vai tik ļoti vīlušies dzīvē, lai par visu sūdzētos," uzskata Marija Ābeltiņa. "Attieksme, ka viss ir slikti, var radīt dažādas lietas, tas var būt kaut kas par klīnisko depresiju, ka cilvēki dzīvo un skatās uz sevi un pasauli caur melnām brillēm. Tā ir diagnozes īpatnība, ka tiešām tā redzam pasauli. Būs cilvēki, kam nebūs klīniskās depresijas, bet viņiem kā izdzīvošanas stratēģija ir izveidojusies žēlošanās. Un šī žēlošanās arī izklausīsies pēc nepatīkamas lietas, tie, kas klausās vai lasa, teiks - kāds ņerga. Domāju, ka ir dažādi virzieni, kur skatīties." Viņa norāda, ka tas var būt arī situatīvi - šodien ierakstu negatīvo komentāru, bet kopumā es neesmu cilvēks, kas uzskata, ka viss ir slikti. "Ņergas var būt ļoti dažādi, tie procesi, kad mēs sūdzamies par dzīvi vai redzam tikai vai citiem stāstām tikai negatīvās lietas, tur varbūt dažādi iemesli un motivācijas," vērtē Marija Ābeltiņa. Mārcis Auziņš vārdu ņerga vairāk asociē ar nozīmi čīkstulis un iesaka lietot to par cilvēkiem, kas par visu nepārtraukti gaužas un čīkst. "Katrs mēs tādus cilvēkus esam sastapuši," uzskata Mārcis Auziņš. "Man vienmēr rodas par šiem cilvēkiem sajūta, ka viņiem šķiet, ka dzīve iet kaut kur garām. Viss notiek kaut kur citur, mani tur neaicina, es tur nepiedalos, tādēļ noteikti tur kāds kaut ko perina pret mani sliktākajā gadījumā. Droši vien vienas receptes nav, kā ar šo tikt galā, katram no mums šādas situācijas kaut kādā mērā ir pazīstamas." Analizējot nedaudz līdzībās, Mārcis Auziņš atsaucas uz kādu savu kolēģi, kurš atzinis, ka cilvēkiem laicīgi ir jāizveido sev hobiji, lai nebūtu "kā no laivas izmest", kad dosies pensijā, būs ārā no aktīvās aprites. "Domāju, ka šeit arī ir tā situācija, ka kaut kas notiek blakus. Vai tam ir "pretinde" vai kā rīkoties pret, man liekas, ka ir," uzskata Mārcis Auziņš. "Atrodi kādas interesantas nodarbes sev dzīvē blakus savām profesionālām nodarbēm, apzinies, ka patiesībā no tevis daudz kas ir atkarīgs. Domāju, ka mēs brīžiem nenovērtējam ļoti nelielā valstī, "kompaktā, bet gudrā valstī", ar ļoti nelielu spēka pielikumu, ar to es domāju iniciatīvu, var izdarīt daudzas lietas. Mēs brīžam to neapzināmies."

Kas liek mums tik daudz ēst, lai pēc tam būtu jācīnās ar lieko svaru un pat aptaukošanos? Veselīgāk dzīvot aicina profesore, kardioloģe Iveta Mintāle un biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa. "Nedomājam līdzi, nav ieaudzināta veselības vērtība un nav ieaudzināti pasākumi, ar kādiem veselību var noturēt un uzlabot. Nav ieaudzināts, kas ir labie produkti, kuri dod vienu, otru, piekto labumu, nav ieaudzināts, kurus produktus neēst," uzskata Iveta Mintāle. "Šajā laikmetā, kad pārtikas rūpniecība ir attīstījusies tik ļoti, ka veikalos jau liek produktus, kuri ir tālu no ēdamiem, izšķirtspēja, kas ir ēdams, kas - neēdams, varbūt tā krāsainā kastīte nav labākais iepakojums, varbūt labāk nopirkt tirgū tādu ne īpaši tīru burkānu vai kartupeli, tā izšķiršanās spēja drusciņ ir pazudusi. Varbūt tiešām steigā cilvēki mazāk par to domā." Ārste arī norāda, ja cilvēki plāno, kā bez sāpēm un zālēm dzīvos pēc 30 - 40 gadiem, vairāk ir jāplāno ikdienas dzīve, kas ietver arī iepirkšanos reizi nedēļā pēc saraksta, sastādīt plānu, kurās dienās varēs pavingrot. Tā ir vienkārša pašdisciplīna un atruna "man nav laika" ir plānošanas problēma. "Lietojiet produktus, kurus atpazīstat pēc skata," mudina Iveta Mintāle. "Tas nozīmē, ka viņi nav apstrādāti. Ja gaļas gabaliņš, tad gabaliņš, un uzreiz var pateikt, kas tā par gaļu, kuram dzīvniekam. Ja tas ir dārzenis, tad dārzenis. Tie, kas jau ir gatavi, sagatavoti produkti, tas, kam kāds pirms jums ir pieskāries, sagatavojis, iepakojis ar garu derīguma termiņu, nu nav tas ēdams!" "Vienmēr ir izvēle aiziet uz tirgu un nopirkt no zemniekiem vistu, kas ir ēdusi to, kas viņai paredzēts, nevis granulas vai kapsulas. Un cena nebūs lielāka. Parasti veikalā cilvēki izvēlas fileju vai steika gabaliņu, nekad vistas spārniņus vai kājiņas. Vienmēr visu vajag tīru, lai nevajadzētu smērēt rokas, lai nevajadzētu vēl kaut ko griezt un ņemties," uzskata Iveta Mintāle. "Nopērkat visu vistu. (..) No vienas vistas, tirgū nopirktas vistas, kas, protams, maksās dārgāk, var uztaisīt buljonu, risoto, var uztaisīt skaistu sasmorētu vistiņu pēc vecām vecmāmiņas receptēm. Pabarot var desmit cilvēkus droši, un ēdienu klāsts būs arī dažāds, nevis viens. Vajag vienkārši izmantot visu, ja mēs runājam arī par ilgtspējīgumu. Nav jākauj dzīvnieks tikai tāpēc, lai ēstu tikai steiku, vajag atcerēties, ka ir arī citas dzīvnieka daļas, kuras var ēst un pilnīgi droši vajag. Un tas būs lētāk."

Ja vēlaties redzēt pilnīgi nevadāmu un pārbijušos suni, izšaujiet viņa tuvumā pirotehniku. Bet ne tikai sprāgstošas raķetes apdraud mīļdzīvniekus. Kādi ir visbiežāk sastopamie negadījumi un kā no tiem izvairīties, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Veterinārārstu biedrības Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas pārstāve Lita Konopore un vetārste, vadošā ķirurģe klīnikā "24/7" Jekaterina Plaksina. "Īsti pieradināt pie salūta trokšņa dzīvnieku ir ļoti grūti. Jāpatur prātā, ja parādās kāda no trauksmes pazīmēm, vai braucot mašīnā, vai uz skaņam, vai vēl kaut ko, nevajag neko gaidīt, jo šīm uzvedības problēmām ir tieksme tikai apaugt kā sniega bumbai ar sniegu, nevis pāriet pašām par sevi. Ja ir trauksme uz petardēm, tad varētu parādīties arī atšķiršanas trauksme, kad saimnieks iet prom," norāda Lita Konopore. Risinājumi ir gan medikamentu lietošana, gan darbs ar zoopsihologiem, bet tas prasa investīcijas laika un finanšu ziņā. Tāpēc labāk izsargāties un ievērot metodes, kā dzīvnieku pieskatīt. "Dzīvnieks pats tajā [salūta] laikā meklē patvērumu. Nedrīkst vilkt laukā no tām vietām. Kāds meklē saimnieka tuvumu, tāpēc saimniekam nedalīti jāvelta dzīvniekam laiks, jāsēž ar viņu vannas istabā blakus, jāmīļo, jāmierina. Vislabāk ir savlaicīgi sagatavoties un izrunāt ar veterinārārstu medikamentu lietošanu, kā konkrētam sunim darbosies konkrēts medikaments," turpina Lita Konopore. Var censties pieradināt suni pie salūta. Var ierakstīt salūtu un laika gaitā to atskaņot, sākot no ļoti klusinātas skaņas, pakāpeniski to pieaudzējot, spēlējoties ar dzīvnieku. Labāk darīt uzvedības speciālista klātbūtnē. Vēl tieši gada nogales svētkiem arī dzīvniekiem ir raksturīga pārēšanās un tad ir klasiskais pēcsvētku sindroms – vemšana, caureja, aizcietējumi. Pašiem doties, piemēram, uz Jaungada svinībām un mīļdzīvnieku atstāt mājās nav ieteicams. Ir jāziedojas viņam. "Dzīvnieks - tā ir atbildība," atgādina Lita Konopore. "Tāpēc viens no galvenajiem jautājumiem, pirms ņemt dzīvnieku, ir, kā tu plāno ar viņu dzīvot. Kā tu plāno braukt atvaļinājumos? Vai tu esi gatavs atteikties no saviem atvaļinājumiem, ņemot lielu dzīvnieku? Vai tev ir pietiekama finansiāla rocība vajadzības gadījumā samaksāt visus veterināros izdevumus? Vai tev ir pietiekami liela rocība samaksāt par viesnīcu vai ņemt līdzi uz savu viesnīcu, zinot, ka dažbrīd maksa par suni viesnīcā ir tikpat dārga kā par cilvēku? Dzīvnieks ierobežo. Tāpēc veterinārārsti vispirms cenšas potenciālos dzīvnieku ņēmējus atrunāt no šī soļa." Ņemot dzīvnieku, nevar tikai domāt, ka būs jāiegādājas tikai pārtika. Jārēķinās, ka būs nepieciešami veterinārsta pakalpojumi, un tie ar katru gadu kļūst arvien dārgāki. Tāpēc arvien populārāka ir apdrošināšana dzīvniekiem.

Rudens ziemas periodā no zagļu uzbrukumiem visvairāk cieš vasarnīcas, kuras sargā vien vārti un viena durvju slēdzene. Paļauties uz veiksmi, ka garnadžiem īpašums neliksies interesants, vai tomēr veikt drošības uzlabošanas pasākumus? Kā labāk aizsargāt savu īpašumu, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abašins, drošības eksperte Jūlija Bedenko un Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas vadības biroja Daudznozaru prevencijas nodaļas priekšniece Vita Vīlistere. Ne tikai dārza mājiņas ir noziedznieku uzmanības lokā ziemas periodā, tas var būt arī dzīvoklis vai dzīvojamā māja laikā, kad cilvēki izvēlas doties pagarināt vasaru, dodoties uz siltām zemēm, atzīst Vita Vīlistere. "No paša cilvēka ir atkarīgs, kā viņš vērtē savas mantas. Ir cilvēki, kas novērtē katru sīkumu un pat zapts burka viņam ir ļoti nozīmīga, citam varbūt arī tas zāles pļāvējs nav - nākamgad plānoju pirkt jaunu, ja aizies, aizies. Arī tāda attieksme ir," norāda Vita Vīlistere. Protams, arī ieziemoti mazdārziņi, kur nav cilvēku uzraudzība. "Jāparūpējas par drošību aizslēdzot, jāparūpējas, lai atslēgas ir drošas, nav vienkārši atlaužamas, bet ļoti ieteicams parūpēties par elementārāko sensoru apgaismojumu, kas arī dara noziedznieku bažīgu, varbūt te neuzturēšos," iesaka Vita Vīlistere. "Labs līdzeklis ir video novērošana, kas dod signālus saimniekam uz telefonu. Viņš uzreiz redz, kas apkārt notiek, un arī var parunāties ar ciemiņu, apjautāties, ko viņš dara īpašumā. Viss tiek filmēts, fiksēts. Tas palīdz policijai arī pierādījumiem." "Zagļus piesaista, ja viņi redz, ka ir vērtīgas mantas viegli pieejamas: pār žogu redzamas, nav saslēgtas, zāles pļāvēji nav aizvesti prom, vienkārši nostumti pažobelē. Dažāda mazāka sadzīves tehnika, ko var viegli ieraudzīt caur logu. Arī telefoni un datori, kamīni, citas vērtīgas mantas - gleznas, arī rotas lietas," atzīst Vita Vīlistere. Noziedznieki izvēlas, ko var viegli paņemt un aiznest. Ja lielākas lietas, tad tas ir plānots pasākums, vērots un noteiktā laikā arī veikts, jo nepieciešams transports.

Diētu kouči un mentori - reāli vai pseido speciālisti? Analizē un skaidro sertificētas uztura speciālistes Guna Bīlande, Olga Ļubina un Juta Pomeranceva. Guna Bīlande norāda, ka diētas un svara nomešana kļūst aktuāla, jo tuvojas Ziemassvētki. Divreiz gadā tiek aktualizēts svara nomešanas jautājums, uz Ziemassvētku laiku, lai tiktu kleitā, uz vasaras sākumu, lai labi izskatītos peldkostīmā, viņa piebilst. "Arvien vairāk parādās sociālajos tīklos dažādi speciālisti, kas īstenībā ir pseidospeciālisti. Viņiem nav atbilstošas izglītības, kas secīgi noved pie tā, ka tad, kad tu zini mazāk, tev nav bail. Bieži tas, ko sola, var būt arī veselībai bīstami un kaitīgi, attiecīgi ļoti kritiski jāizvērtē, kas ir tas speciālists, pie kura vēršamies, lai viņš palīdzētu uzlabot veselību un dzīvi," analizē Guna Bīlande. Viņa arī norāda, ka visbiežāk šiem cilvēkiem nav arī atbilstošas izglītības, parasti tie ir mēneša kursi kaut kur, kas iedod kaut kādu diplomu, ko pats mājās varētu uzzīmēt. Tā nav medicīniska izglītība, nav arī sapratnes par bioķīmiskiem procesiem, pataloģijām, slimībām. Cilvēks nesaprot, "uz kurieni braucam". Juta Pomeranceva aicina paskatīties cilvēku, kas piedāvā kādus pakalpojumus, izglītību. "Cilvēkiem, kuri uzņemas strādāt ar tavu veselību, ir jābūt medicīniskai izglītībai. Ir attiecīgi reģistri, kur var pārbaudīt konkrēto speciālistu, vai tādu izglītību ieguvis," norāda Juta Pomeranceva. "Bieži šie kouči, treneri, viņiem ir Parasti 1-2 mēnešu kursi un viņi balstās uz savu pieredzi. Tas mums ļoti patīk, jā, man agrāk bija liekais svars, es aizgāju pie desmit ārstiem, man neviens nevarēja palīdzēt, tagad man ir sava metode. Tas mani ļoti uzrunā, tur jūtos sadzirdēts, viņš varbūt būs empātiskāks, ieklausīsies manī un palīdzēs. Ja kaut kas noies greizi kādā brīdī, tas cilvēks neuzņemsies atbildību." Latvija par uzturu var konsultēt uztura speciālisti un ārsti-dietologi. Tās ir ārstniecības personas, kas ieguvušas medicīnisko izglītību, reģistrētas Veselības inspekcijā un tās mājas lapā var pārbaudīt, vai cilvēki var šo praktizēt.

Iepirkšanās internetā būtu ērta un viegla, ja vien nebūtu krāpnieku izliktie āķi un tīkli, uz kuriem, īpaši pirmssvētku laikā, var viegli uzrauties un iekrist. Par to, kā izvairīties no naudas zaudēšanas, pērkot Ziemassvētku dāvanas internetā, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Drošības jautājumus atgādina CERT.LV kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis, programmatūras inženieris Elviss Strazdiņš un sertificēts datu aizsardzības speciālists Deniss Čalovskis. Pirms atgādināt, kadroši gādāt dāvanas, Elviss Strazdiņš skaidro aktuālo telefonkrāpniecības gadījumu. "Zvana telefona operators, saka, ka tūlīt numurs tiks bloķēts telefons. Tālāk jau cilvēkam tiek prasīts personas kods, ja gadījumā krāpnieks to nezina, bet dažreiz krāpnieks zina un nemaz neprasa," stāsta Elviss Strazdiņš. "Krāpnieks noskaidro operatoru, kurš ir šim te upurim, kuram viņš zvana, un tad ievada viņa personas kodu zvana laikā attiecīgā operatora mājaslapā. Attiecīgi šim cilvēkam uz Smart ID atnāk pieprasījums no tā operatora. Cilvēks domā, ka tiešām viņš šobrīd runā ar operatoru. Un ja viņš apstiprina Smart ID pieprasījumu, krāpnieks iekļūst šī cilvēka profilā operatora lapā un tur tālāk jau viņš var nomainīt SIM karti, tātad atslēgt esošo SIM un pieslēgt savu eSIM. Un tajā brīdī pēc kaut kāda laiciņa tiešām šim upurim pazūd sakari telefonā, kas to visu padara super ticamāku. Bet tā ir tikai tāda mazā sākuma daļa tai visai krāpšanai, jo pēc tam parādās vēl policists, kurš sāk stāstīt kaut kādu bezsakarīgu stāstu par aizdevuma paņemšanu uz viņa vārda, pieslēdzas bankas darbinieks, pieslēdzas vēl arī, iespējams Smart ID, tie scenāriji variē. Bet kāpēc ir tik daudz cilvēku un kāpēc ir tik daudz informācijas, dažādi iesniegumi, vēl kaut kas? Tā ir klasiska sociālās inženierijas taktika, ko pielieto krāpnieki, lai vienkārši uzgrūstu cilvēkam tik daudz informācijas, ka viņš vairs nespēj orientēties tajā visā. Un lai ātrāk tas viss beigtos, viņš vienkārši saka: ņemiet, dariet visu, dod visus savus datus, apstiprini visas pieejas, jo viņš grib ātrāk tikt no tā visa laukā. Bet ar katru jauno informācijas devu, ko viņš atdod krāpniekam, viņš visu situāciju padara vēl sliktāku." Elviss Strazdiņš ir neapmierināts, ka publiski ir iespēja uzzināt, kurš operators ir kuram tālruņa numuram, tāpat krāpnieki var salīdzinoši vienkārši noskaidrot cilvēka personas kodu. Ja cilvēku ir apsēduši krāpnieki, Elvisa Strazdiņa ieteikums ir mainīt tālruņa numuru. Gints Mālkalnietis mudina vienkārši nerunāt. "Viņi piefiksē. Ja jūs esat gatavs sākt runāt un izejat uz kontaktu, viņi atzīmē jūs kā potenciālo upuri un jums zvanīs tikai vairāk. Tāpēc, jo ātrāk jūs metīsiet nost jā, OK, teiksim, Elvis pēta tās shēmas, viņš parakstās uz to. Bet jums kā lietotājam - nē vienkārši pārtrauciet. Jo ātrāk, jo mazāk runāsiet, jo mazāk interesantas jūs būsiet," atzīst Gints Mālkalnietis. Ja tiešām cilvēks uzķēries uz krāpniecisko zvanu un sakari tomēr pazūd, Elviss Strazdiņš iesaka: jāsazinās ir ar savu tiešo pakalpojumu sniedzēju: ja tas ir izkrāpts "Facebook" profils vai "Instagram", tad sazinieties ar viņu, ja tā ir izkrāpta nauda, sazinieties ar banku, ja tas ir izkrāpts telefons, tad ar operatoru; tad uzreiz uz policiju. Un pēc tam, protams, ziņojiet arī CERT.LV.; ja jums paliek vēl bišķiņ laika, tad atsūtiet sociālajos tīklos Elvisam Strazdiņam.

Oriģinālo medikamentu izstrādāšana ir dārga un laikietilpīga, taču patentbrīvie medikamenti ir daudz ātrāk pielāgojami ražošanai. Kāpēc tā un vai vienmēr svarīgi izvēlēties oriģinālu vai noderīgi var būt arī tā saucamie pakaļdarinājumi, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Patentbrīvo Medikamentu asociācijas pārstāvis, "Olpha" Medicīnas un klīnisko pētījumu departamenta vadītājs Vadims Ķīsis, "Grindeks" Zāļu pētījumu un intelektuālā īpašuma grupas vadītāja, Eiropas patentpilnvarotā Indra Jonāne-Oša, Zāļu valsts aģentūra Zāļu reģistrācijas departamenta eksperte, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Lietišķās farmācijas katedrā Elita Poplavska.

Kādos acu problēmu gadījumos ir jāgriežas pie oftalmologa un kādos - pie optometrista? To noskaidrosim raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro oftalmoloģe Anda Balgalve un optometriste Aiga Švede. Oftalmologs ir ārsts, kas veic acu izmeklēšanu, redzes asuma un tā korekcijas noteikšanu, acu slimību konservatīvu un ķirurģisku ārstēšanu. Optometristi ir primārās aprūpes speciālisti, kas nodarbojas ar profesionālu acs un redzes sistēmas aprūpi, ieskaitot redzes optisko defektu korekciju, optisko materiālu izplatīšanu, acu slimību diagnostiku un aprūpi, kā arī redzes sistēmas rehabilitāciju. "Ja cilvēks īsti nezina, kas viņa kaiš, tad jebkurš ceļš, ja vēršas pie acu ārsta [oftalmologa] vai optometrista, būs pareizais, jo ir jāmeklē risinājums," norāda Aiga Švede. "Ja atnāks pie optometrista un tur būs tikai runa par brillēm, nekur nebūs vairāk jādodas." Tikai redzes novērtēšana mūsdienās jau vairs nav redzes pārbaude. Anda Balgalve iesaka, ka labāk būtu, ja recepti brillēm izrakstītu specialists, kas strādā optikā, tas var būt gan optometrists, gan oftalmologs. Un turpat arī vajadzētu pasūtīt brilles. "Ideālais variants būtu, tajā pašā vietā, kur izrakstīta briļļu recepte, arī brilles pasūtīt, jo attiecīgā optika atbild līdz galam, ja ir problēmas. Vissliktākais variants, vienā vietā izrakstīta briļļu recepte, otrā vietā optikā nopirkts ietvars, kas patīk cilvēkam, trešā vietā aiziet un izgatavo šīs brilles un šeit neviens par visu neatbild," uzskata Anda Balgalve. "Godīgi katrs ir savu izradījis. Cilvēks beigās ir nelaimīgs, viņš ir samaksājis lielu naudu un viņš jūtas slikti."

Seniora vecums vai senjora vecums? Kā tad ir pareizi? Arī to apspriedīsim novembra latviešu valodas stundā raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulks Andrejs Veisbergs un filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa. Izaicinājums šobrīd ir viss un šo vārdu lieto vietā un nevietā. Dite Liepa mudina izmantot citus vārdus - grūtības, pārbaudījums, uzdevums vai eksāmens. Izaicinājums aizstāj visu - labu, sliktu, provokatīvu, pozitīvu, negatīvu, traģisku. "Ļaujiet atpūsties mazliet vārdam. Bieži valodniecībā runā par "nogurušiem vārdiem", vārds pats par sevi nav slikts, bet tam ir kāda konkrēta šaura nozīme un nedeldēt to tik ļoti," vērtē Dite Liepa. Bet par pieteikumā minētajiem vārdiem seniors un senjors, Andrejs Veisbergs skaidro, ka senjors ir spāņu izcelsmes vārds un apzīmē spāņu augstmani, seniors ir latīņu izcelsmes vārds un nozīmē vecāko.

Lai vieglāk izvēlēties garo distanču pārgājienu maršrutu – Mežtakas un Jūrtakas vairāk nekā 600 km garie maršruti tagad sadalīti dažādās interešu tematikās: Sapņu taka, Kultūrpieredze, Dabas skaistums, Ar bērniem, Ziemas prieks, Cauri pilsētai, Ar velo, Laivā, Viegli ejams. Vairāki posmi pielāgoti cilvēkiem ratiņkrēslos vai ar redzes ierobežojumiem. Abās takās uzstādītas vairākas tiešsaistes kameras, kas palīdz izvērtēt apstākļus, plānojot pārgājienu. Aicinot doties dabā, ja ne šajā svētku dienā, tad kādā citā rudens, ziemas, pavasara vai vasaras dienā, runājam par jaunumiem pārgājienu piedāvājumā. Stāsta Latvijas lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs valdes priekšsēdētāja Asnāte Ziemele un Vidzemes augstskolas lektors, tūrisma un vides eksperts Juris Smaļinskis. Uzklausām Silvestru Šlosbergu, kurš kopā ar ģimeni regulāri dodas Mežtakas un Jūrtakas pārgājienos, un Kristīni Līci, kura kopš vasaras regulāri dodas Jūrtakas pārgājienos, dažkārt arī kopā ar dēlu.

Jau pavisam drīz nevienu nepārsteigs tas, ka arvien biežāk svaru zālē trenējas arī senioru vecuma sportisti. Kāpēc muskuļus trenēt arī pēc 60, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Sporta laboratorijas - FIMS sadarbības centra sporta medicīnā vadītāja, Latvijas Sporta medicīnas asociācijas prezidente Sandra Rozenštoka, fiziskās izaugsmes treneris Roberts Radičuks un sertificēts ergoterapeits, fizisko aktivitāšu fiziologs, zinātņu doktors veselības un sporta zinātnēs Rūdolfs Cešeiko. "Gribot negribot pēc 30 - 40 gadu vecuma maksimālais muskuļu spēks un līdz ar to arī muskuļu masa pamazām diemžēl krītas. Tā robeža, kad mums vajadzētu par to aizdomāties arvien vairāk un un pievērst tam uzmanību ikdienā, tie būtu apmēram jau 40 gadi. Sasniedzot šo 60 gadu slieksni, šīs lietas notiek ātrāk. Un muskuļu masa krītas, tai skaitā arī spēks, apmēram par vienu līdz 2% katru gadu. Tas ir diezgan daudz. Un līdz ar to tas mums liek saprast to, ka ir laiks par muskuļiem, tai skaitā muskuļu spēku un masu, parūpēties. Un organisms to arī grib," skaidro Rūdolfs Cešeiko "Ja nav pietiekošs kustību apjoms un kustību integrēšana iknedēļā, savā dzīvesveidā, diemžēl tās sekas ir, ir daudz, un viņas nav īpaši labas. Katrā ziņā mūsu ikdienas funkcionēšana un dzīves kvalitāte izteikti no tā cieš. Mums ir mazāk enerģijas, ir mazāk spēka, ir ir grūtāk veikt ikdienas aktivitātes. Tas ietekmē mūsu sirdi, kaulus, elpošanas sistēmu, vielmaiņu un prāta funkcijas un tādu kopējo skatu uz dzīvi. Tās lietas, kas pasliktinās un negatīvi ietekmē mūsu ikdienu, ir ļoti, ļoti daudz, ja neesam pietiekoši fiziski aktīvi," turpina Rūdolfs Cešeiko. Viņš atzīst, ka cilvēku dzīves veids mainās, un laiks, ko cilvēks var veltīt fiziskajām aktivitātēm, samazinās, bet tieši otrādi, vajadzētu atvēlēt zināmu laiku nedēļā konkrētām un mērķtiecīgām fiziskām aktivitātēm. "Svarīgā lieta, kas mainās, ir tā, ja cilvēks iesēžas darbā un kļūst pasīvāks, tad sanāk, ka tā muskuļu masa, muskuļu šūnas kļūst smalkākas, tievākas un audi līdz ar gadiem vienkārši nespēj veikt to funkciju, ko varēja veikt. Tāpēc svarīga ir tā uzturēšana," atzīst Sandra Rozenštoka. Ja ir bijis pārtraukums fiziskām aktivitātām, noteikti jāatceras atjaunot slodzi pakāpeniski. Pasaules veselības organizācijas norādēs ir teikts, ka spēka vingrojumi jāveic divas reizes nedēļā. Ja nav iespējas doties pie speciālista uz konsultāciju vai tā jāgaida ilgi, vingrojumu kompleksus var meklēt arī Slimību profilakses un kontroles centra mājas lapā un mājaslapā "Veselīgs rīdzinieks".

Šogad valstī netika atrasts finansējums jaunu reto slimību diagnožu iekļaušanai kompensējamo medikamentu sarakstā un daudzi pacienti nesaņēma iespēju uzsākt ārstēšanos. Kā būs nākamajā gadā un kas jādara, lai šāda situācija neveidotos, analizējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Reto slimību speciālistu asociācijas valdes priekšsēdētājs, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Andris Skride un Latvijas Reto slimību alianses valdes locekle Ieva Plūme. Slimību sauc par retu, ja ar to slimo mazāk kā viens no 2000 cilvēkiem. Kopumā dažādu reto slimību skaits pasaulē ir liels un katru gadu tiek atklātas jaunas diagnozes. Andris Skride skaidro, ka ir daudz cilvēku, kam varētu būt kāda retas saslimšana, vairumā gadījumu specifiska ārstēšana nav vajadzīga, bet ir retas slimības, kuras norit smagi un tur būtiska nozīme inovatīviem medikamentiem. "Latvijā apmēram 1/4 daļa saslimušo zina, ka viņiem ir kāda reta slimība. Šobrīd top jauns reto slimību reģistrs, lai precīzi zinātu, cik reto slimību atklāj, cik ātri tās atklāj, kur ir kavēšanās, kur nepieciešams vairāk zināšanu, kāda ir ārstēšana un arī pacientu dzīvildze, un kā to uzlabot," norāda Andris Skride. Šobrīd Latvijas nacionālajā reto slimību reģistrā 2024. gada sākumā bija ap 15000 cilvēku reģistrēti. Lielākā daļa nav reģistrēti, tāpat liela daļa slimību nav atklātas, jo bieži cilvēki ar pazīmēm par iespējamu reto slimību par to neaizdomājas. Statistiski Latvijā varētu būt līdz 100000 cilvēku, kuram ir reta slimība. "Maz runā par tiem pacientiem, kas 95%, kuriem nav pieejami medikamenti retās slimības ārstēšanai. Aptuveni 5% diagnožu medikamenti pasaulē ir pieejami," norāda Ieva Plūme. "Latvijai ir jādara viss, lai nodrošinātu to, kas citās valstīs jau ir pieejams, arī inovatīvo ārstēšanu. Bet jādomā arī par 95%, kas daudzi ir bērni ar ģenētiskajām slimībām. Jāskatās uz rehabilitāciju, nepārtrauktu fizioterapiju, uz to, lai spējas, kas bērnam jau ir iedzimtas (fiziskās un intelektuālās), tiktu saglabātas, jo medikamenti ir tikai simptomiem." Piemēram, zāles epilepsijai ir tikai līdzeklis pret simptomiem, kas neārstē pašu slimību. "Esam aprēķinājuši, lai noklātu vismaz medikamentu vajadzības, gan cilvēku vajadzības pieaugušo un bērnu rehabilitācijai, kur ļoti trūkst speciālistu (..), mums būtu nepieciešami ap 30 miljoniem eiro. Šobrīd sarunas, kas tiek vestas, un kā esam sapratuši, no 21,5 miljona retajām slimībām labi ja miljons būs," norāda Ieva Plūme. Viņa arī akcentē, ka jābeidz valstī skatīties uz cilvēkiem ar retām slimībā un uz viņu ģimenēm kā patērētājiem, bet jāraugās kā uz ekonomikas cikla daļu. Ja ir pieejamas zāles, cilvēks var dzīvot, bieži, ja tas nav ielaists gadījums, cilvēks strādā pilnas slodzes, pusslodzes darbu, maksā nodokļus. "Ja bērns tiek rehabilitētas, ja viņa spējas tiek uzlabotas vai saglabātas, ja notiek nepārtraukta habilitācija ar reto slimību pacientu, viņa vecāki, viens vai abi, var strādāt, viņiem nav jābūt 24/7 klāt pie bērna. Ir ļoti daudz problēmu, kas netiek sistemātiski skatītas," uzskata Plūme. Viņa min arī asistentu pieejamības jautājumu un norāda, ka šī joma neaprobežojas tikai ar veselību. Tāpēc izpratne ir vajadzīga dziļāka. "Es aicinu lēmuma pieņēmējus paskatīties uz jebkuru ģimeni, kurā ir kāds hronisks pacients, kurā ir pacients ar retu slimību, vienalga, bērns vai pieaugušais, paskatīties uz mums kā uz labuma nesējiem valstij. Mēs neesam tikai patērētāji," norāda Plūme. Tajā pašā laikā Plūme atzīst, ka novēlota diagnostika un ilga meklēšanas reto slimību gadījumā nav tikai Latvijas problēma. Visur pasaulē ceļš līdz precīzai diagnozei var būt 3-5 gadi.

Kāpēc fleksitārietis nav tas pats kas veģetārietis? Kur slēpjas atšķirība starp fleksitārismu un veģetārismu, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro sertificēta fitnesa un uztura trenere Madara Meiere un uztura speciāliste Lizete Puga. Veselīgs uzturs ir regulars, mērens un daudzveidīgs. Cilvēki dzīvo pasaulē, kurā ērti ēst gaļas produktus, piena produktus dienu no dienas, nemaz nepamēģinot pākšaugus. Raidījuma viešņas mudina ēst dažādi. Neviens nesaka, ka kotletes ir neveselīgas, problēma ir daudzumā un tajā, cik bieži izvēlas dažādus gaļas izstrādājumus. Lizete Puga norāda, ka kādā konferencē uzsvērts, ka tas, ka cilvēks neēd dārzeņus, ir tikpat bīstami, kā izsmēķēt cigarešu paciņu ik dienu. "Ja gribam izvēlēties palikt 50 gadus vienās biksēs, nav nepieciešams izvēlēties pilnpiena produktus un nav ieteicams izvēlēties treknas gaļas izstrādājumus. Un trekna gaļa ir visa veida pusfabrikāti - cīsiņi, desas. Tas ir vistīrākais piesātināto tauku avots," norāda Lizete Puga. Viņa mudina daudz vairāk izvēlēties pākšaugus un samazināt gaļas patēriņu. Pupiņas ir bagātīgs olbaltumvielu avots. Madara Meiere iesaka vienkāršu pupiņu salātu recepti: Konservētās pupiņas noskalo, jo konservējums var pūst vēderu. Pievieno 1-2 vārītas ola, rīvētas bietes, labāk svaigu gurķi, bet var arī marinētu gurķi. Var pielikt arī vārītus rīsus. Visu samaisa ar bezpiedevu jogurtu un Himalaju sāli. Tas ir pilnvērtīgs šķīvis, dod sāta sajūtu, jo tur ir olbaltumvielas, un nebūs arī gaļa jāizvēlas. Madara Meiere atzīst, ka viņa saviem klientiem arī piedāvā receptes ar gaļu un zivīm, jo tas nav neveselīgi, jautājums ir par mērenību. Tajā pašā laikā Lizete Puga atzīst, ka olbaltumvielu uzturā var būt par daudz, kas var radīt problēmas ar vēdera izeju. Atkal der atcerēties par dārzeņu nepieciešamību uzturā. -- Fleksitārisms ir termins, kas apzīmē elastīgu pieeju veģetārismam. Fleksitārietis ir cilvēks, kura uztura pamatu veido dārzeņi un citi augu valsts produkti. Laiku pa laikam maltītes iespējams papildināt ar gaļu vai, vislabāk, zivi

Startē sociāli informatīvā kampaņa "Kam auto gatavs, tam ziema droša". Par kampaņas vēstījumiem vairāk interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas automoti biedrības (LAMB) prezidents Juris Zvirbulis, Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns, Ceļu satiskmes drošības dienesta (CSDD) satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis un Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis. Galvenais uzsvars kampaņā ir izmaiņas likumdošanā, ka no 2024. gada 1. decembra drīkst braukt ar riepām, kurām ir apzīmējums "sniegpārsliņa kalnā". Vissezonas riepas, kā bija atļauts līdz šim, vairs nedrīkstēs izmantot. Aicina pārbaudīt, vai riepas atbilst jaunajām prasībām. Izmaiņas vērstas uz to, lai uzlabotu satiksmes drošību. Tāpat aicina pārbaudīt, vai riepu protektors nav pārāk nodilis. Minimālais biezums ir 4mm; vai vējstiklu slotiņas darbojas un arī tīra stiklu, neatstājot švīkas; vai ir ziemā derīgais vējstiklu šķidrums iegādāts; pārbaudīt, lai nepieviltu baterija [akumulators] aukstumā; pārbaudīt gaismas, lai apgaismo ceļu, nevis ir par augstu vai zemu; ja kāda lampiņa ir izdegusi, iesaka mainīt abiem lukturiem, lai būtu ar vienādu nodilumu. Pēdējais brīdis pārbaudīt auto un sagatavoties ziemai!

Kontrolējot svaru, nepieļaujot aptaukošanos vai to ārstējot, var izvairīties no cukura diabēta. Vai šim apgalvojumam ir pamats? To vaicājam speciālistiem raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas endokrinoloģe, Endokrinoloģijas centra ambulatorās daļas vadītāja Una Gailiša un Latvijas Diabēta asociācijas valdes priekšsēdētāja, psiholoģijas un sociālo zinātņu maģistre, pasniedzēja un zinātniskā asistente Rīgas Stradiņa universitātē Gunta Freimane. Una Gailiša apstiprina, ka ir taisnība - jo lielāks cilvēkam liekais svars, jo lielāks ir risks saslimt ar otrā tipa cukura diabētu. Diemžēl mūsdienās tā ir arī jaunu cilvēku slimība. Mūsdienu cilvēkam ļoti jādomā, ka ieplānot sev fiziskās aktivitātes un arī jādomā par pareizu uzturu. Ārste arī atzīst, ka saprot tos, kam ir sēdošs darbs garas stundas un ir grūti saņemties vēl pēc tā fiziskām aktivitātēm, jo ir nogurums un grūti sevi piespiest. „Otrā tipa cukura diabētu labi var ārstēt, ja cilvēks pats tajā iesaistās. Reizēm, kad cilvēks atnāk pie ārsta, viņš vēlas zāles un medikaments atrisinās visas problēmas. Diemžēl tā nav. Otrā tipa diabēts lielā mērā ir arī dzīves veida slimība, tātad kaut kas ir jāmaina dzīves veidā. Otrs - svarīgs ir uzturs, ko ēdam, cik daudz ēdam. (..) Svarīgākais ir sabalansēts uzturs," skaidro Una Gailiša. Ārste kārtējo reizi atgādina, ka svarīgi, lai puse šķīvja būtu šķiedrvielas - zaļumi, dažādi salāti, 1/4 ir ogļhidrāti, vislabāk lēnie ogļhidrāti, kas var būt arī kartupeļi, bet neliela porcija, vēl 1/4 ir olbaltumvielu produkti - gaļa, zivis, olas, siers, biezpiens. "Ja ir diabēts un liekais svars, vislabāk izvēlēties pēc iespējas mazāk treknu produktu," norāda Una Gailiša.

Vai pienācis laiks ieziemot dārzu? Vaicājam ekspertēm raidījumā Kā labāk dzīvot. Kas vēl jāpaveic dārzā pirms "ziemas miega", skaidro dārzniecības "Dobītes" pārstāve Marcinkēviča un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska. Šogad rudens ir garš un var darbus darīt ilgāk. Var arvien stādīt sīpolpuķes, ziemas sīpolus un arī ķiplokus. Kas vēl nav paspējuši izdarīt visas lietas siltumnīcā, to var paspēt, jo vēl ražo tomāti un paprika.

Mājas aptieciņā vajadzētu būt dzelžainai kārtībai un visam, kas tur atrodas, būtu jābūt derīgam. Ko darīt, ja kādam medikamentam lietošanas termiņš ir beidzies, un kā samazināt nederīgo medikamentu apjomu, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Farmaceitu biedrības prezidente Dace Ķikute, "Mēness aptiekas" farmaceite Ieva Virza un "Apotheka" farmaceite Laila Zālīte. Farmaceites atgādina: Lielākā kļūda - cilvēki veido aptieciņu vannas istabā, kur ir paaugstināts mitrums, kas var ietekmēt medikamentus. Vai arī vecāki cilvēki atstāj visus ikdienā lietojamos medikamentus kaut kur saulē, vai arī nepievērš uzmanību, ka no rīta nespīd saule vietā, kur glabājas medikamenti, bet pusdienā spīd un ieteicamā glabāšanas temperatūra ir pārsniegta. Tāpat zālēm jāatrodas maziem bērniem nepieejamā vietā. Labie zāļu krājumi ir medikamenti, kas jālieto ikdienā hronisku saslimšanu gadījumā. Šos medikamentus nepieciešams nodrošināt laicīgi. Medikamenti, kam beidzies derīguma termiņš, bez žēlastības ir jāšķiro un kontrolēti jānodod. Tos nedrīkst izmest vienkārši atkritumos. Mājas aptieciņa būs atšķirīga dažādiem ģimeņu modeļiem, bet raidījuma viešņas atzīst, ka nav redzēta 100% strukturēta, skaita, pareizi salikta mājas aptieciņa.

Pārticis vidusslānis nodrošina valsts stabilitāti. Bet kā nonākt līdz stabilam un pārtikušam vidusslānim Latvijā? Par to spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Priede un LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes tenūrprofesore socioloģijā Inta Mieriņa.

Ikviens Eiropas Savienības pilsonis un iedzīvotājs varēs izmantot personīgo digitālo maku. Latvijas iedzīvotāji maku vērs vaļā ar e-paraksta palīdzību. Arī par citiem e-paraksta jaunumiem saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Jaunumus skaidro Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) pārstāve Vineta Sprugaine un centra kiberdrošības eksperts Artūrs Filatovs. Kopš eParaksta ieviešanas Latvijā jau apritējuši 18 gadi un LVRTC to nosvinēja ar jauna rīka ieviešanu, lai palīdzētu cilvēkiem kļūt vēl digitāli drošākiem un lietot nacionālos identifikācijas rīkus. Tā ir jauna lietotne "eID Scan", kuras lietotāji ir eID karšu turētāji, kas vēlas pieslēgt e-paraksts mobile lietotni tālrunī. Vineta Sprugaine norāda, ka jaunā lietotne izveidota, lai būtu ērtāk cilvēkiem izmantot eID karti un eParakstu, jo līdz šim gan bija nepieciešams instalēt programmatūru datorā, gan iegādāties karšu lasītāju. Šo lietotni LVRTC izstrādājis, ņemot vērā iedzīvotāju iebildes par nepieciešamību iegādāties karšu lasītāju. Lai izmantotu jaunās iespējas, ir jāinstalē abas lietotnes "eParaksts mobile" un "eID Scan," kā arī jāatrod Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izsniegtā aploksne ar pin kodiem, lai varētu aktivizēt karti. Tiesa, lai darbotos ar lietotni "eID Scan", tālrunī nepieciešams NFC lasītājs. Vineta Sprugaine uzskata, ka jaunais risinājums mudinās cilvēkus, kuri līdz šim iebilda, ka tas nav ērti, vairāk izmantot eID karti un eParakstu. Savukārt, skaidrojot vēl gaidāmos jaunumus - Eiropas digitālais maku -, Spurgaine atzīst, ka to var salīdzināt ar kopējo Eiropas identitāti. Savukārt, skaidrojot vēl gaidāmos jaunumus - Eiropas digitālais maku -, Spurgaine atzīst, ka to var salīdzināt ar kopējo Eiropas identitāti. "Digitālais maks būs lietotne, kur ērti varēs apkopot sev nepieciešamo informāciju un padot tālāk, kam tā ir jāuzrāda," norāda Vineta Spurgaine. "Turklāt informāciju es varēšu padot tieši tik daudz, cik nepieciešams konkrētā pakalpojuma saņemšanai." Praktiski "digitālais maks" būs mobilā lietotne, kurā būs dažādas izvēlnes, piemēram, apliecināt identitāti, parakstīt dokumentu vai uzrādīt autovadītāja apliecību un citas. Šobrīd tiek īstenots pilotprojekts, jo lai šis digitālais maks darbotos, nepieciešams pievienoties pakalpojumu sniedzējiem. "Maks pats par sevi būs tukšs brīdi, kad piedzīvos ienākšanu "Google Play" vai "App Store", mums ir vajadzīgi pakalpojumu sniedzēji, kas ieliks iekšā savus pakalpojumus šajā makā iedzīvotājiem," norāda Vineta Spurgaine un mudina pakalpojumu sniedzējus sazināties ar LVRTC. Nākamgad varēs "paspēlēties" ar pilotprojektu. No 2026. – 2027. gada ieviesīs īsto lietotni.

Pēdas locītava ir viena no vai pat visnoslogotākā cilvēka locītava. Liela slodze, lielas problēmas. Kas būtu jādara, lai pasargātu pēdas no pārmērīgas slodzes, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro fizioterapeite Ilze Vindele-Strode un traumotoloģe ortopēde Evita Rumba. Turpinām jau iepriekš iesākto sarunu par pēdu veselību un atbildām uz klausītāju jautājumiem.

Četrās piektdienās četri daudzdzīvokļu māju renovācijas stāsti izstāstīti. Piektajā piektdienā redzētā un dzirdētā apkopojums, kā arī spriežam par daudzdzīvokļu ēku renovācijas programmas nākotni. Raidījumā Kā labāk dzīvot diskutē Ekonomikas ministrijas Enerģētikas finanšu instrumentu departamenta direktore Selīna Vancāne, Rīgas namu pārvaldnieka Māju atjaunošanas nodaļas atjaunošanas projektu vadītājs Arnis Neimanis, Latvijas namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis, Rīgas valstpilsētas pašvaldības pārstāvis Jānis Ikaunieks. Uzklausām arī rīdzinieku pieredzes stāstu. Jana un Rūta dzīvo Rīgā, kādā Valdemāra ielas daudzdzīvokļu namā. Namam pavisam drīz varētu piemērot grausta statusu, jo ēkai ir nosēdušies pamati, jāatjauno arī mājas fasāde. Par izaicinājumiem, ar kuriem jāsaskaras mājas iedzīvotājiem, kas dzīvo tā dēvētajā Staļina laikos celtajā mājā, vairāk ierakstā.

Pasauli var padarīt labāku dažādos veidos. Atkritumu šķirošana ir viens no tiem. Kā mainījušies Latvijas iedzīvotāju paradumi attiecībā uz atkritumu šķirošanu un kā veicināt aktīvāku iesaistīšanos, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē uzņēmuma "AJ Power Recycling" valdes locekle Solveiga Grīsle, "ZERO Waste Latvia" pārstāve Anna Doškina un uzņēmuma "Balticovo" komunikācijas un attīstības vadītājs Toms Auškāps. Runājot par izvēlēm par labu atkārtoti lietojamam iepakojumam, Anna Doškina atzīst, ka cilvēkiem veikalā nav laika stāvēt un lasīt, vai konkrētais iepakojums ir pārstrādājam. Turklāt, kurš zina, kurš iepakojums ir pārstrādājams, kurš - nē. "Tur ir kaut kādi cipariņi virsū. Vai mums ir jābūt izglītotiem par to, kurš iepakojums ir un kurš nav pārstrādājams. Es gribētu pirkt, pārliecināties un būt droša, ka šis iepakojums, ko nopirkšu, noteikti būs pārstrādājams. Tas jau ir ne tikai mūsu personīgās izvēles, bet vairāk sistēmas jautājums. Vai likumdošana nodrošina, vai tas, ko es pirkšu veikalā, un iepakojums, ko saņemšu, būs pārstrādājams," vērtē Anna Doškina. "Protams, alternatīvi, vai man ir iespēja nākt ar savu trauciņu, pirkt sveramas, beramas preces, preces bez iepakojuma. Tas jau vairs nav jaunums, visi, kas dodas uz tirgu, zina, ka tur var dabūt preces uz svaru. Manuprāt, tas jāatgriež mūsu sabiedrībā kā norma." "Likumdošanā ir iestrādāts, ka katrā veikalā, kur vari saņemt preces uz svaru un līdzi ņemšanai, būtu jābūt obligāti informācijai, ka es drīkstu nākt ar savu trauciņu, ir jābūt informācijai, ka eksistē līdzi ņemamie trauciņi, kuri ir atkārtoti lietojami, tiem ir jābūt nopērkamiem. Cik veikalos jūs esat redzējuši šādas norādes? Šo normu neievēro, jo neviens to neregulē," uzskata Anna Doškina.

Pēc pārciesta insulta cilvēkam dzīves kvalitāte var strauji pasliktināties. Tomēr to ir iespējams, ja ne atgūt iepriekšējā līmenī, tad ar pamatīgu darbu krietni uzlabot. Par muskuļu spasticitāti un atgūšanos pēc tās vairāk izzinām raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro P.Stradiņa Klīniskās Universitātes slimnīcas neiroloģe, Latvijas Insulta biedrības vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Evija Miglāne un Nacionālā rehabilitācijas centra Vaivari 6. nodaļas vadītāja Zaiga Kanbērza-Rībule. Runājot par insulta statistiku un sirds asinsvadu slimību statistiku, tas atspoguļo stacionāru pieejamību, nekā reālo statistiku. "Man šķiet, ka reālā bilde tik laba nav," vērtē Evija Miglāne. Ārste arī atzīst, ka akūtos gadījumus, ja cilvēks ir laicīgi stacionēts, ārstēšana ir laba. Bet pēc insulta parasti dzīve vairs nav tik optimāla, kā bijusi, un atbalsts no veselības aprūpes sistēmas, no sociālās aprūpes sistēmas nav tāds, kādam vajadzētu būt. Sevišķi kritiski viņa vērtē palīdzības pieejamību tajā posmā, kas ir pēc akūtās ārstēšanas un pirmās rehabilitācijas stacionārā, kas ir 3 - 5 nedēļas pēc pārciesta insulta "Ne visi cilvēki, kas pārcieš insultu un kurus arī optimāli ārstē, ne jau visi atgriežas reālā, normālā dzīvē, kādā bijuši pirms tam. Jāsaprot, ka nekad nebūs tā, ka akūta ārstēšana dos simtprocentīgu rezultātu atgriezties funkcionalitātē, kādā cilvēks bija pirms tam," norāda Evija Miglāne. Zaiga Kanbērze-Rībule skaidro, ka izvērtē pacientu stāvokli, lai pēc iespējas ātrāk pacienti saņemtu rehabilitāciju. Priekšroka ir akūtajiem gadījumiem. Miglāne gan norāda, ka no stacionāra diemžēl pacienti nenonāk uzreiz rehabilitācijā, jo ir rindas. "Mājas rehabilitācija ir laba lieta. (..) Tad var vērtēt atkārtoti, vai nepieciešama stacionāra rehabilitācija. Ir ambulatorā rehabilitācija, kur nonāk tie, kas spēj apmeklēt ambulatorās iestādes. Tas ir labi," atzīst Evija Miglāne. "Man šķiet, ka ir ļoti lielas problēmas ar kvotām, ar naudu, ko velta no valsts stacionārai rehabilitācijai. Tur ir rindas." "Ir ļoti dramatiska situācija tajā, ka tiem pacientiem un viņu radiniekiem, kuri pēc insulta ir tādā stāvoklī, ka viņi kvalificējas minimālai mājas rehabilitācijai un ir diez gan nespējīgi, tiem ir minimāls atbalsts," norāda Evija Miglāne. "Ja ģimenē ir insulta pacients, kurš pārcietis insultu ar lielu neiroloģisku defektu, ar kustību traucējumiem... Ir skaidrs, ka radiniekiem ir jāturpina strādāt, viņi nevar ņemt atvaļinājumu un dzīvot mājās, lai koptu savu radinieku. Bet šeit atbalsts, kas tiek sniegts šādām ģimenēm, ir tuvu nullei." Runājot par palīdzības nepieciešamību insulta gadījumā, ārstes norāda, ka vecumā pēc 55 gadiem labāk dzīvot tuvāk reģionālai slimnīcai, jo no attālākām vietām ir nepieciešams ilgāks laiks, lai pacientu nogādātu slimnīcā. Tāpat arī Evija Miglāne mudina par savu veselību rūpēties jau laicīgi - sportot, ēst veselīgi un neuzkrāt lieko svaru jau no agras jaunības. Muskuļu spasticitāte pēc insulta ir bieži sastopama. Tās mazināšanai un ārstēšanai ir pieejama gan terapija rehabilitācijas laikā, gan medikamenti. Bet diemžēl atkal viss ir saistīts ar kvotām, kad ir pieejamas kvotas, muskuļu saspringuma mazināšanas terapiju pēc pārciesta insulta var veikt par valsts līdzekļiem, kad kvotas ir izlietotas, ārsti meklē risinājumus saņemt šo terapiju. trūkst naudas un iespēju nodrošināt visiem pacientiem šo pakalpojumu.

Ne jau tikai akcijas var nopirkt "Nasdaq" Baltijas vērtspapīru tirgū. Kādiem vēl vērstpapīriem varētu pievērst uzmanību privātie investori, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro "Investoru kluba" izpilddirektors Kaspars Peisenieks un finansēšanas uzņēmuma "Capitalia" dibinātājs un vadītājs Juris Grišins.

Pie visa vainīgi ogļhidrāti. Pārāk daudz ogļhidrātu uzturā rada lieko svaru, diabētu, sirds slimības un insulta risku. Tātad loģiska izvēle - atsakāmies no ogļhidrātiem un būs viss kārtībā. Tomēr viss nav tik vienkārši. Kas ir ogļhidrāti un kāpēc no tiem nedrīkst atteikties? Vai ir veselīgi un neveselīgi ogļhidrāti, labie un sliktie ogļhidrāti, un kā tos atšķirt? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro uztura speciālistes Guna Bīlande un Olga Ļubina. Raidījuma viešņas norāda, ka cilvēki uzņem par daudz ogļhidrātus, jo tiem vajadzētu būt 50-55% no kopējā enerģijas daudzuma. Cilvēki mēdz apēst vairāk un dod priekšroku ātrajiem ogļhidrātiem, kas ātri ietekmē glikozes līmeni asinīs, tā vairāk noslogo aizkuņģa dziedzeri, arī veicina to, ka gribas ēst biežāk un vairāk. Problēma ir daudzumā un kādi ir ogļhidrāti. Bet ir arī situācijas, kad ir nepieciešami ātrie ogļhidrāti. "Tēju vai kafiju ar cukuru no rīta nevajadzētu dzert, jo pievienotais cukurs būs gan maizē, gan citiem pārtikas produktiem, ko apēdam brokastīs," norāda Olga Ļubina. "Ja brokastīs ir putra, tai var pievienot cukuru, bet nevajadzētu aizmirst pievienot arī kādu tauku pikuciņu un olbaltumvielu pikuciņu. Arī sviests uz naža gala nenāks par sliktu. Noteikti pieliekam klāt kādas sēkliņas vai riekstu sviestu, vai biezpienu vai siera šķēli. Tad būs viss labi," iesaka Olga Ļubina. "Vakarā svarīgi sakombinēt pusi šķīvja ar dārzeņiem un tikai tad domājam, ko likt klāt. Mums parasti ir - būs gaļa ar rīsiem, vai kartupeli, tad dārzenis knapi uzzīmējas uz mazas šķīvja maliņas. Ja mēs vakariņas sākam plānot ar dārzeņiem, visu pārējo izdomāsim," atzīst Guna Bīlande.

Lai gan Latgalē kopumā dzīvokļu namus renovē kūtri, pozitīvi izceļas Rēzekne. Šī pilsēta Latgales sirdī rāda priekšzīmi citām lielajām pilsētām, tostarp Rīgai un Daugavpilij. Rēķinot uz 10 tūkstošiem iedzīvotāju, Rēzekne valstspilsētu konkurencē ieņem otro vietu renovēto namu skaita ziņā, atpaliekot tikai no Liepājas. Pilsētas veiksmes formulu šķetinām tiešraidē no Rēzeknes raidījumā Kā labāk dzīvot, stāstot par nama Stacijas ielā 18 renovācijas gaitu. Stāsta SIA "Rēzeknes namsaimnieks" valdes locekle Juna Konstantinova, SIA "Rēzeknes namsaimnieks" projekta vadītājs - mājas pārvaldnieks Viesturs Seržants, mājas pārstāve Žanna Kronīte, SIA "ASKO AS" (vispārceltniecības darbi) pārstāvis Kārlis Vincevičs un SIA "SILTUMTEHSERVISS" (inženierkomunikāciju renovācijas darbi) pārstāvis Oskars Avdijanovs.

Ko īsti nozīmē labbūtība darba vidē, kas to veido? Kā nodrošināt to, lai saglabājas līdzsvars starp darba un privāto dzīvi un lai neviena no jomām netiek atstāta novārtā, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro emocionālās inteliģences praktiķe, biznesa trenere un konsultante Jana Strogonova, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga un kognitīvi biheiviorālās terapijas (KBT) terapeite Agnese Orupe. Jana Strogonova iepazīstina ar pētījumu, kas tiek veikts jau piekto gadu par cilvēku sajūtām darba vidē. "Cilvēki darba vietā jūtas patstāvīgi. Tā ir laba ziņa, cilvēki var plānot savus darbus, realizēt uzdevumus, vadītājs uzticas," norāda Jana Strogonova. "Darbinieki arī atzīst, ka jūtas gana novērtēti, bet šī sajūta krītas, un tas nav jautājums par atalgojumu, bet cilvēki norāda, ka vēlas saņemt vienkāršu paldies no kolēģiem, no vadītājiem, grib būt pamanīti, ka darbs ir jēgpilns, novērtēts. Grib saņemt atgriezenisko saiti un atbalstu. Bet šī sajūta krītas." Runājot par sliktajām sajūtām, cilvēki atzīst, ka jūtas stresā, kā arī izsmelti. Tas nemainās visus piecus gadus, kopš tiek veikts pētījums. Pieaug arī netaisnības sajūta kopš 2022. gada. Tas arī saistīts ar atalgojumu. "Ja krītas informētībā, pieaug arī netaisnības sajūta," analizē Jana Strogonova. "Pārsteidz, ka darba vietā arvien mazāk cilvēku jūtas laimīgi. Skumji, ka šī sajūta nav darba vietā. Cilvēki arī nesagaida, ka darba vietā var justies priecīgi. Tā, liekas ir negatīva tendence," vērtē Jana Strogonova. Cilvēki vēlas draudzīgus kolēģus, iespēju strādāt attālināti un redzēt sava darba jēgu. Eva Selga atzīst, ka uzņēmumā vadītājs nosaka daudz, iedod vadlīnijas par to, kā savstarpēji komunicēsim, kā sniegsim informāciju, kā svinēsim uzvaras un sasniegumus. "Ja emocionālā vide ir depresīva, nestabila, saspringta, protams, nav ne prieka, ne rezultātu, ne varam runāt par foršu kopā būšanu," vērtē Eva Selga. Bet viņa arī norāda, ka ne viss ir atkarīgs no vadītāja. "Labbūtības momenti ir no abām pusēm, ko es ieguldu un ko dod darba devējs. Nevar darba devējs tikai dot un dot, bet es nākšu nīgrs un viss man būs slikti. No tā nekas nemainīsies. Abām pusēm jāspēlē kopā," vērtē Eva Selga. "Arī runājot par fizisko labbūtību. Kā es rūpējos par veselību, kā uztveru lietas. Var būt vislabākais galds, bet ja man kaut kas sāp un es neārstējos, galds neglābs. Arī cilvēkiem pašiem ir jādomā, ko viņi dara, lai justos labāk. Veselības apdrošināšanu darba devējs var nopirkt, cik mēs to izmantojam, vai mēs vingroja, vai kustamies? Neviens darba devējs mums rokas, kājas neizvingrinās. Tas jādara pašiem." Agnese Orupe min, ka daudz nav piemēroti darbam atvērtā birojā. Tas var izvērsties par problēmu. Viņai piekrīt arī Eva Selga un mudina kā risinājumu piedāvāt - ļaut strādāt no mājām.

Pirms pieradini – noskaidro! Tas noteikti attiecas arī uz mājdzīvniekiem. Pirms iegādājamies vai adoptējam dzīvnieku, ir jāzina diezgan daudz. Kas tieši, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Veterinārārstu biedrības, Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas pārstāve Lita Konopore un kinoloģe Jūlija Elsa. Ierakstā uzklausām zoopsiholoģi Ingu Cerbuli, kura stāsta, kas jāzina par dzīvnieku izvēli un kā no apmēram 400 suņu šķirnēm izvēlēties sev piemērotāko. Viņa arī skaidro, kāda ir cilvēka piemērotība, lai ģimenē ienāktu mājdzīvnieks. Lita Konopore savukārt norāda, ka tas ir mīts, ka bezšķirnes suņi ir veselīgāki. To pierāda arī pētījums, kas vairāk bijis saistīts ar dzīvildzi un dzīves kvalitāti, bet veselības problēmas, ar kurām visbiežāk suņu saimnieki vēršas pie veterinārārsta, ir tādas, kurām nav nekāda sakara ar šķirni. "Daudz lielāka nozīme ir dzīvnieka īpašnieka atbildībai, spējai finansiāli parūpēties par savu dzīvnieku, profilakses ievērošanai, nekā tam, vai suns ir šķirnes vai bezšķirnes," atzīst Lita Konopore. "Negribu piekrist tam, ka "būtu forši ņemt dzīvnieku bez papīriem", jo šobrīd dzīvnieku labklājība un tas, vai viņi tiks vai netiks pavairoti un pakļauti ciešanām, ir tieši atkarīga no pircēja vai ņēmēja. Šobrīd ir skaidrs, ka jebkuram kaķēnam, kuru ņem cilvēks, jebkuram kucēnam, kuru ņem cilvēks, ir jābūt jābūt ar "papīriem". Jeb šim kucēnam un kaķēnam jābūt mikročipētam, jābūt Eiropas vienota parauga pasei iegādes brīdī un viņam jāatrodas vienotajā Lauksaimniecības datu centra datu bāzē, lai vispār izvietotu par viņu sludinājumu," skaidro Lita Konopore. "Ja kāds cilvēks šodien ņem kaķēnu bez mikročipa, pases, nereģistrētu, tāpat kucēnu, viņš faktiski iesaistās šajā nelegālajā biznesā, pavairošanas biznesā. Ja viņš brauc apskatīt savu kucēnu vai kaķēnu nevis uz audzētāja māju, kur viņam parāda mammu, bet pārņem dzīvnieku kaut kur benzīntankā, tad viņš ir līdzatbildīgs par visiem šiem nevajadzīgajiem, negribētajiem, ciešanām pakļautajiem, patversmēs nonākušajiem, izmestajiem un bezatbildīgi klaiņojošajiem dzīvniekiem. Katras sabiedrības loceklis ir atbildīgas par savu izvēli." Jūlija Elsa atgādina, ka izvēloties dzīvnieku, vēl pirms paņemt dzīvnieku ir svarīgi pašam izglītoties: kur es dzīvnieku ņemšu, cik daudz man ir laika viņam. Tāpat svarīgi izprast, kādas problēmas raksturīgas izvēlētajai šķirnei. Būtiski uzzināt, cik daudz laika vajadzēs veltīt kucēna socializācijai, apmācībai, arī sevis izglītošanai un veltīt laiku sevišķi suņa pirmajā dzīves gadā dzīvniekam, lai pietiekami nodarbinātu viņu fiziski un garīgi. "Tad jau mēs izaudzinām patīkamu ceļabiedru, kas kopā ar mums ir vēl turpmākos 10, 12, 15 gadus. Starts ir ļoti būtisks," atzīst Jūlija Elsa.

Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī. Tomēr, process pagaidām virzās uz priekšu smagnēji. Kāpēc tā? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesībpolitikas jautājumos Anda Smiltēna, jurists, SIA "Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde" administratīvais direktors Jānis Zeltiņš, zvērināta tiesu izpildītāja Katrīna Baltalksne un zvērināta tiesu izpildītāja Sniedze Upīte. Šobrīd jau gandrīz divus gadus ir iespēja vienpusēji izpirkt zemi zem daudzdzīvokļu mājas. Līdz 2023. gada sākumam tas bija brīvprātīgi, dzīvokļu īpašnieki varēja vienoties ar zemes īpašnieku, bet ir simtiem tūkstoši šādu dalīto īpašumu, tādēļ vienošanās nestrādāja. Tāpēc sakārtošanu veicināja ar likuma izstrādi. "Šobrīd ir tā, ja dzīvokļa īpašnieki vienojas, ka vēlas izpirkt zemi zem mājas, netiek prasīta piekrišana zemes īpašniekam. Tur tas piespiedu elements, zemes īpašniekam jāsamierinās, ka saņems taisnīgu atlīdzību par savu zemi, bet viņš nevar iebilst, viņš šo procesu nevar apturēt," skaidro Anda Smiltēna. "Kopš likums darbojas, pamatā esam apmierināti ar situāciju." Viņa norāda, ka šogad jau 185 mājas ir vēlējušās izpirkt zemi un process iet plašumā. Lai vienotos par zemes izpirkšanu, dzīvokļu īpašnieku kopībai ir jāpieņem lēmums ar balsojumu 50+1 un virzīt to tālāk. Sapulces problemātiski sasaukt, tāpēc virzās lēnām likuma īstenošana.

Bez tā nekādi! Tāpat kā ikdienā mēs veicam virkni darbību, kas uztur cilvēka organisma veselību, ko apzīmējam ar vārdu higiēna, virtuālajā pasaulē mums ir jārūpējas par savu kiberhigiēnu. Kas ir kiberhigiēna? Kas ir tās lietas, kas jāzina ikvienam, lai aizsargātu personas un organizācijas no kiberdraudiem? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro "Possible Security" vadītājs Kirils Solovjovs un CERT.LV kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis. Hakeru skaits pieaudzis, to sekmējis arī pandēmijas laiks. Hakeru tīklā ir tādi, kam tas ir darbs, un pat nav jāmāk pašam kaut uzlauzt, tikai izvēlēties pareizos rīkus un tos darbināt. Kibernoziegumu ekosistēmā apgrozās liela nauda. Lai cilvēku neaicinātu pievienoties dažādām aizdomīgām "WhatsApp" grupām, eksperti iesaka uzstādījumos norādīt, ka grupai varēs pievienot tikai tie, kas ir cilvēka kontaktu sarakstā. Tad nesaņems aicinājumus pievienoties grupām, par kurām nav nekādas nojausmas. Otra iespēja – saņemt dažādus aicinājumus, bet pievienoties tikai tad, kad pats apstiprina dalību. Vēlams izpētīt pakalpojuma iespējas. "Vienmēr spiežam neļaut, kamēr jūtamies ērti, aplikācija ir lietojama un ikdiena nav sačakarēta," uzskata Kirils Solovjovs, vērtējot, vai sociālo mediju tīkliem ļaut piekļūt kontaktiem cilvēka tālrunī. "Jāsaprot, ja vienreiz datus kaut kur ielejat, ļoti teorētiski Eiropas Savienībā ir regulas, kas ļauj pateikt, ka - nē, izmetiet visus manus datus. Tas īsti praktiski nav izdarāms. Labāk neiedot, nekā pamosties un teikt – tagad visu izdzēsiet. Var mēģināt, bet nav simtprocentīgas garantijas," atzīst Gints Mālkalnietis. Vēl viens speciālistu ieteikums – datiem veidot trīs kopijas. Oriģināls glabājas datorā, pirmā kopija kādā lokāla atmiņā, trešā – "mākonī" un pirms ievietot, datus šifrēt.

Oktobra piektdienas raidījumā Kā labāk dzīvot atvēlētas tiešraidēm, kurās stāstām par daudzdzīvokļu māju renovāciju. Šonedēļ dodamies uz Liepāju iepazīst Matrožu ielas 2 renovācijas stāstu. Šīs piecstāvu mājas renovācija pabeigta 2018.gadā. Interesējamies, kā mainījusies mājas iedzīvotāju dzīve pēc ēkas renovācijas. Stāsta Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas izpilddirektora vietnieks īpašumu jautājumos Mārtiņš Tīdens, biedrības "DzīB Matrožu 2" valdes locekle Dzintra Lūsēna un mājas iedzīvotājs Arnis Semuškins.

Nav jāgaida īpaša diena, vai īpašs laiks, lai darītu labu. Arī tad, ja mums ir aizņemta un steidzīga dzīve, ir iespējams atrast laiku, lai palīdzētu kādam, kam tas nepieciešams visvairāk. Par to, kā iesaistīties labo darbu darīšanā, runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas labdarības organizācijas "Palīdzēsim.lv" vadītāja Ilze Skuja, "Palīdzēsim.lv" brīvprātīgās Gunita Mežniece un Diāna Macuka. "Labie darbi bieži vien ir vērtīgāki pašam, ne tam, kurš saņem, jo vērtībās, pozitīvās emocijas, iedvesma ir neatsverams ieguvums," vērtē Ilze Skuja. Gunita Mežniece stāsta, ka viņai bērni izauguši un domājusi par tālāko dzīvi, ko varētu darīt labu, kā varētu palīdzēt kādam, jo spēka pietiek. "Ienāca doma - kļūt par brīvprātīgo. Nezinu, ko es tur varēšu piedāvāt. Atvēru internetu, izleca man "Palīdzēsim.lv", saņēmos drosmi, aizgāju un piedāvāju, ja var tā teikt, sevi. Tur man atradās pielietojums," stāsta Gunita Mežniece. "Mēs vadām brīvbrīžus bērniņiem ar īpašām vajadzībām, ar kustību traucējumiem. Tas ir tāds liels prieks, ka tu kaut mirkli vari palīdzēt tām ģimenēm, kas nonākušas tādā situācijā. Tu vienkārši tur esi, tev nav pat prātā doma, ka varētu kaut ko gribēt pretī. Tu vienkārši tur esi un palīdzi. Tā ir maza daļiņa, ko varam dot kā brīvprātīgie, kaut vai atvieglot uz stundu, divām, trim to ģimeņu ikdienu." Raidījuma viešņas mudina šaubīgos pamēģināt, sākt ar mazumiņu, nebaidīties, iet un palīdzēt, nevis šaubīties. Tas arī pašam palīdzības sniedzējam liek palikt empātiskākam, iejūtīgākam. Ierakstā stāsts par Palsas pamatskolu, kas ir viens no punktiem, kurš atzīmēts labo darbu kartē, jo skolēni kopā ar skolotājām sagrābuši lapas un sakopuši sešu Brīvības cīņās kritušo atdusas vietu Smiltenes novadā, netālu no Palsmanes. Vēl stāsts par to, kādus labos darbus dara Smiltenes pirmsskolas iestādes "Pīlādzītis" audzēkņi un viņu skolotājas.

Hroniskas sāpēs nav tikai kādas slimības simptoms. Tā var būt arī patstāvīga diagnoze. Tās nav adaptīvas un mēdz nereaģēt uz ārstēšanu. Par hronisku sāpju ārstēšanu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta ārsts traumatologs, ortopēds Egils Strauss. Arī migrēna, karpālā kanāla radītās sāpes skaitās hroniskas sāpes. "Manā skatījumā 75-80 % migrēnas ir mugurkaula, kakla daļas problēmas. Tās ir tieši pirmo divu kakla skriemeļu problēmas, kuras daudzi negrib apskatīt, bet meklē iemeslus galvā. Manā skatījumā - 20 procenti un to pārējo meklējam zemāk," norāda Egils Strauss. Kas rada šīs sāpes? Egils Strauss, norādot, ka atbild nemedicīniski, saka, ka tā ir neapmierinātība ar dzīvi. Tā ir izpausme, tās ir emocijas, ikdiena, arī rutīna, kad "ejam ar galvu sienā - sāp, sāp". "Tad sasprindzinās kakla muskulatūra, tad paraujam uz augšu plecus, tad mazāk kustinām mugurkaula kakla daļu, tad sāpes aiziet pa pārējām muguras daļām," vērtē Egils Strauss.

Jau vairākus gadus 15.oktobrī Latvijā tiek atzīmēta Valsts valodas diena. Vai tā ir atzīmējama diena tikai ķeksīša pēc, spriežam latviešu valodas stundā raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulks Andrejs Veisbergs un filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa. Valsts valodas diena ir jauna tradīcija. Ir bijušas dažas konferences, lai to iedzīvinātu. Dite Liepa atzīst, ka laiks rādīs, vai šī diena iedzīvosies kā tradīcija ar noteiktiem pasākumiem. Turklāt šī nav vienīgā diena, kad runā par valsts valodu. Viņa arī vērtē, ka valodniekiem lielākie svētki ir konferences vai kādas grāmatas atvēršanas svētki. Andrejs Veisbergs arī piekrīt, ka Endzelīna konference, kas norisinās vienmēr 22. februārī, ir stabila tradīcija valodnieku vidē. Runājot par mākslīgā intelekta piedāvātajiem tulkojumiem, piemēram, BBC ziņām, ko kāds klausītājs komentējis, ka saprast var, bet kaut kas spocīgs, Andrejs Veisbergs atzīst, ka ar mākslīgo intelektu tā ir - būs kaut kas spocīgs. Viņš stāsta, ka piedalījies leksikogrāfijas konferencē, kur arī daudz runāts par to, vai mākslīgais intelekts "piebeigs" vārdnīcas. Leksikogrāfi ir par to bažīgi. "Mākslīgais intelekts sevī iesūcis visu to, kas vārdnīcās jau ir ierakstīts, kas ir loģiski," atzīst Andrejs Veisbergs. "Tad bija liela diskusija par to, ko mākslīgais intelekts nevar izdarīt. Parādījās, ka sarkasmu un ironiju mākslīgais intelekts īsti neatpazīst. Pagaidām. Kad uz to noradīja, cilvēks, kas ļoti aizstāvēja mākslīgā intelekta iespējas, teica, ka arī daudzi cilvēki sarkasmu un ironiju nespēj saprast. Tāpēc nevajag gaidīt, lai mākslīgais intelekts to saprastu."

Vai vasaras riepas pret ziemas mainīt jau tagad? Arī par to spriežam drošas braukšanas stundā raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Drošas braukšanas skolas direktors, autosportists Jānis Vanks un CSDD Rīgas Klientu apkalpošanas centra vadītāja vietnieks kvalifikācijas jautājumos Alberts Krūmiņš. Runājot par ziemas riepām un riepu maiņu, raidījuma viesi atzīst, ka vajadzētu sākt bez steigas tās mainīt. "Kad vidējā gaisa temperatūra diennakts laikā nepārsniedz +10 grādus kādu nedēļu, tas ir brīdis, kad nopietni vajadzētu sākt domāt par ziemas riepām," atzīst Jānis Vanks. "Ja mēnesī nobraucu 1000 kilometru un esmu uzlicis ziemas riepas mēnesi ātrāk, pirmkārt, nebūs rindas pie riepu maiņas servisiem un es būšu labāk sagatavojies braukšanai no rīta, kad ir plus 2-3 grādi, slapjš un +5 grādi - ziemas riepas strādā labāk," norāda Alberts Krūmiņš. Jānis Vanks arī atzīst, ka bieži satiksmē novēro, ka liela daļa auto vadītāju brauc pāri savām spējām. "Vai tā ir liela ticība, ka ar mums nekas nenotiks, vai... Man nav tam loģiska izskaidrojuma, bet es bieži sastopos satiksmē ar to, ka var redzēt, ka cilvēks brauc pāri savām spējām. Tas izvēlētais ātrums un manevri neatbilst tam, kā vajadzētu to darīt. Grūti pateikt, vai tas ir pārāk liels optimisms vai kas. Optimisms nav slikta lieta, bet satiksmē vajadzētu reālistiski domāt," atzīst Jānis Vanks.

Oktobra piektdienas raidījumā Kā labāk dzīvot atvēlētas tiešraidēm, kurās stāstām par daudzdzīvokļu māju renovāciju. Šonedēļ dodamies uz Jelgavu, kur Pasta ielā atrodas pirmā Latvijā renovētā 12 stāvu māja. Mājas iedzīvotāju un speciālistu pieredzi uzklausām raidījumā. Par pieredzi mājas atjaunošanā un sakārtošanā stāsta Jelgavas Pasta ielas 34. mājas iedzīvotājs Aleksandrs Smirnovs, mājas vecākais Viktors Valainis, būvnieks - Jelgavas uzņēmuma "SIA Tools Vendor" vadītājs Andris Vaišļa un Jelgavas nekustamā īpašuma pārvaldes tehniskais direktors Oļegs Kukuts. Konkursā "Energoefektivā ēka Latvijā" mājas vecākais Viktors Valainis saņēma žūrijas atzinību par ēkas atjaunošanas projekta vadību – izcilu piemēru ilgtspējīgai domāšanai, sekmējot ne tikai resursu taupīšanu, bet arī radot ērtu un sakoptu vidi.

Vai vientulība var ietekmēt cilvēka veselību? Ja jā, tad kādos gadījumos, un vai pastāv kādas kopsakarības, kas liek dažiem cilvēkiem vairāk ciest no vientulības nekā citiem? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē krīzes centra "Skalbes" pārstāves: krīzes tālruņa 116123 projektu vadītāja Kristīne Circene un klīniskā un veselības psiholoģe, Junga analītiķe, atbalsta grupu vadītāja Inese Ruka. Vientulība katru gadu pieaug. Trešdaļa zvanu, ko saņem krīzes centrs "Skalbes", ir saistīta ar vientulību. 41% vīriešu un 59% sieviešu runā par vientulību. Tālejoši tas ietekmē cilvēka psihisko un fizisko veselību. Vientulība nav nekas nenormāls, ja tā ieilgst, jāmeklē palīdzība. "Statistika liecina, ka pēc palīdzības, zvanot uz krīzes tālruni, vēršas sievietes visos vecumos, savukārt vīrieši palīdzību meklē vecumā pēc 35 gadiem, kad jau dzīvē ir kaut kas pieredzēts un viņi nonāk kādās grūtībās. Piemēram, izirst romantiskas attiecības. Mūsu dati liecina, ka viņi to pārdzīvo kā depresīvu stāvokli četras reizes biežāk nekā sievietes, runā par to četras reizes biežāk," atzīst Inese Ruka.

lgi nebūs jāstaigā pa Pierīgas privātmāju rajoniem, lai vasaras pievakarē izdzirdētu klusu kladzināšanu. Jā, vistas nav rets mājdzīvnieks arī piepilsētā. Bet vai vistu var turēt arī kā mīļdzīvnieku? Par vistu turēšanu mājas apstākļos saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas "Tautas putnkoju biedrības" valdes priekšsēdētāja Lāsma Midrijāne, viņa tur vistas savas ģimenes priekam un vajadzībām, šķirnes mājputnu audzētāja ar veterināro izglītību Mārīte Škapare, šķirnes mājputnu audzētājs ar ilgu gadu pieredzi putnkopībā Jānis Spurķis. Ierakstā uzklausām Montu un Mārtiņu Vīgantus. Viņī dzīvi pilsētā nomainījuši ar dzīvi laukos - Siguldas novada Inčukalna pagasta "Sviļos". Viņi savā piecu hektāru lielajā piemājas saimniecībā audzē 70 vistas un cāļus, arī četrus tītarus un trīs zosis. -- Latvijas Nacionālajā dabas muzejā no 11. līdz 13. oktobrim norisināsies izstāde „Vistu sēta. Latvijā audzēto vistu daudzveidība”. Izstāde iepazīstinās ar mazajās putnkopju saimniecībās audzēto vistu šķirņu daudzveidību, izceļot arī to dekoratīvās īpašības. Izstādē piedalīsies un konsultācijas sniegs „Tautas putnkopju biedrības” biedri un citi putnkopji no Bauskas, Ķekavas, Ogres, Cēsu, Madonas un citiem novadiem. Izstāde tapusi sadarbībā ar „Tautas putnkopju biedrību", un tajā būs apskatāmas dējējvistu, gaļas, dekoratīvo pundurvistiņu un citas šķirnes, kā arī cukurvistiņas un krūpiņi, kas Latvijā ir sen audzētas, bet vēl nereģistrētas šķirnes.

Krūts un dzemdes kakla vēzi var lieliski ārstēt, ja slimība tiek atklāta laikus. Te lieti noderētu vēža skrīninga programmas, ja vien sabiedrības atsaucība veikt pārbaudes būtu lielāka. Par sabiedrības informēšanas kampaņu „Atrodi laiku sarunai, lai dzīvotu ilgāk!” un šobrīd pieejamiem vēža skrīninga veidiem interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Pārbaudīt veselību mudina ģimenes ārsts, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis Ainis Dzalbs, ginekoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Vija Veisa, onkoloģe-ķīmijterapeite, Latvijas Universitātes asociētā profesore Elīna Sīviņa un SPKC Pētniecības un veselības statistikas departamenta Reģistru pārraudzības nodaļas sabiedrības veselības analītiķe Renāte Putniņa. Lai mudinātu iedzīvotājus veikt valsts apmaksātos vēža skrīningus, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) oktobrī īsteno sabiedrības informēšanas kampaņu “Atrodi laiku, lai dzīvotu ilgāk!”. Vairāku nedēļu garumā cilvēki visā Latvijā tiks informēti, kāpēc ikvienam ir svarīgi regulāri, laicīgi atbilstošajā vecumā veikt krūts vēža, zarnu vēža, prostatas vai dzemdes kakla vēža skrīningu un kā šo pārbaudi veikt. "Es redzu, ja krūts vēža skrīnings ir palīdzējis atklāt daudz jaunu gadījumu. Es redzu sievietes, kas atnāk pie onkologa pēc skrīningā atklātas diagnozes. Bet attiecībā uz kolorektālo vēzi jāsaka, ka es nejūtu šo skrīninga ietekmi nemaz. Pacienti atnāk ar ielaistām slimības stadijām. Trešā, ceturtā stadija ir tas, ar ko es ikdienā strādāju. Pirmās stadijas audzējus var izoperēt, šos pacientus es neredzu, otrās stadijas - vairāk atkarīgs no audzēja bioloģijas, bet trešā un ceturtā stadija ir mans pacients. Diemžēl šie pacienti atgriežas vēl un vēl, mēs ar viņiem strādājam gadiem. Ja skrīnings Latvijā strādātu labāk, domāju, pacientu man būtu daudz mazāk," vērtē Elīna Sīviņa. Daudziem stāsts ir līdzīgs, ka jutušies labi, bet pēdējos mēnešos krities svars, sievietes pirmajā mirklī ar to ir apmierinātas, tad parādījušies citi nespecifiski simptomi. kad simptomi ar vien pieaug, cilvēks veic slēpto asiņu testu, citus izmeklējumus un atklāj visai bēdīgu ainu. Visi kā viens saka, ka būtu veikuši testu, ja būtu saņēmuši uzaicinājumu, ja būtu zinājuši. Vija Veisa, atsaucoties uz pētījumu, norāda, ka cilvēku sniegtās atbildes liecina, ka viņi neveic skrīninga pārbaudes, jo nav sūdzību. "Īstenībā tieši tas ir labi, tas ir brīdis, kad atsaukties un veikt šos skrīninga testus, tad, ja kaut ko atklāj, tas ir ļoti agrīni, tā iespējams ir tikai riska grupa un prognoze, ka viss var būt ļoti labi, ir ļoti iespējama. Tas, ka man nav sūdzību, ir lielisks brīdis skrīningam," atzīst Vija Veisa. Ainis Dzalbs piekrīt, ka koloroktālā vēža skrīnings ir aktuāla problēma. Bet ārsts nevar palīdzēt, ja cilvēki nav gatavi iesaistīties analīžu veikšanā. Speciālisti atzīst, ka profilaktisko pārbaužu veikšanai būtiski ir atgādinājumi, zināšanas un pacientu izglītība, pātagas princips nedarbosies, tas var būt tikai īstermiņa risinājums. Kad jāveic skrīnigs? Dzemdes kakla vēža skrīningu sievietēm veic no 25 gadu vecuma. Reizi trijos gados savas deklarētās dzīves vietas adresē vai e-adresē sieviete saņem uzaicinājumu veikt testu. Mamogrāfijas [krūts vēža] skrīningu veic no 50 gadu vecuma; reizi divos gados ir uzaicinājums veikt šo pārbaudi. Kolorektālā vēža skrīningu veic cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma. Šī testa veikšanas uzraudzību cenšas nodrošināt ģimenes ārsti. Testu jāveic reizi divos gados. Vīriešus arī aicina veikt priekšdziedzeru audzēju agrīnu diagnostiku. Tās ir asins analīzes, kur nosaka PSA līmeni.

1. oktobrī ir stājušās spēkā būtiskas izmaiņas parādu piedziņas kārtībā, kas paredz vieglākus nosacījumus parādniekiem, saglabājot viņu ikdienas rīcībā lielāku ienākumu daļu. Protams, ir tādi, kas nav apmierināti ar jauno kārtību. Par izmaiņām interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju asociācijas padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka un zvērināts tiesu izpildītājs Andris Spore. Skaidrojot pieņemtās izmaiņas, Iveta Kruka norāda, ka tagad visās lietu kategorijās ieturējuma princips ir vienāds, pēc viena algoritma. Cilvēkiem vislielākās bažas ir par piedziņu no minimālās darba algas. "Jā, piedziņa no minimālās darba algas tiks veikta, tā tiek veikta samērīgi, atbilstošā apmērām, jo ir jāsaprot, ka jābūt piedziņas neizbēgamības sajūtai. Ja ir nenokārtotas saistības, un mēs nerunājam tikai par ātrajiem kredītiem un banku kredītiem, mēs arī runājam par komunālo maksājumu parādiem, par aizdevumu kaimiņam, pa nolietiem griestiem kaimiņam, vai avārijas seku zaudējumu. Piedziņai ir jābūt, par to nav diskusiju, bet tai jābūt samērīgai," norāda Iveta Kruka. "Ceram, ka grozījumi to arī veicinās. Savukārt darba tirgus eksperti uzskata, ka grozījumi veicinās cilvēku iziešanu ārpus "ēnas" [ēnu ekonomikas], vai vismaz "pusēnas", jo nereti saprotam, ka minimālā alga ir tikai redzamā daļa un bonusā kaut kas tur ir. Saprotot, ka nereti cilvēki atrodas "ēnā", nevis tāpēc, ka grib tur būt, bet neredz citu iespēju, kā izdzīvot. Tāpēc ceram, ka grozījumi, kuri ir atvēruši ceļu uz samērīgu maksāšanas kārtību. Piedzinējam tas būs ilgāk, arī kreditori to saprot, bet galvenais, lai ir šis process." Ja ir piedziņas lietas ir pie vairākiem tiesu izpildītājiem, jāsazinās ar visiem un potenciālā vienošanās par parādu apmaksu jāsaskaņo ar katru. Tas ir sarežģītāk, bet šādu gadījumu nav daudz. Runājot par tiem, kas grimst arvien dziļākā parādu purvā, raidījuma viesi iesaka vispirms izprast parādsaistības un to cēloni un atturēties no darbības, kas sodus izraisa, vai uzturlīdzekļu gadījumā - censties maksāt ikmēneša maksājumus, lai nepieaug parāds. "Tas ir lavīnas efekts, nemaksājam kārtējos uzturlīdzekļu maksājumus, katru mēnesi parāds augs un augs, lavīna paliek arvien draudīgāka," atzīst Iveta Kruka. Viņa atzīst, ka praksē ir bijuši vairāki gadījumi gan par administratīvajiem sodiem, gan uzturlīdzekļiem, ja cilvēks vēlas un meklē risinājumu, to ir iespējams atrast. Protams, ne vienmēr ir tik pozitīvi. Viņa stāsta par kādu gadījumu, kur cilvēks bijis ar labiem ienākumiem, bijuši jāmaksā uzturlīdzekļi. Sākumā tas pat raisījis mulsumu, kāpēc uzturlīdzekļi jāpiedzen piespiedu kārtā, ja ir tik labi ienākumi. Viņam bijusi azartspēļu atkarība, lai arī teicis, ka pats tiks galā, bet diemžēl nācies iejaukties tiesu izpildītājam.

Oktobra piektdienu raidījumi šogad atvēlēti izbraukuma tiešraidēm, kurās stāstīsim par daudzdzīvokļu māju renovācijas pieredzi. Par mājām, kur jau darbi paveikti, gan dosimies tur, kur vēl darāmi. Šoreiz viesosimies Carnikavā, kur mājas renovācija bija jāsāk faktiski piespiedu kārtā. Par renovācijas plānošanu, lēmumu pieņemšanu, izmaksām un darbu gaitu raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta SIA „Ādažu namsaimnieks” projektu vadītāja Sarma Novicāne-Lazdāne un SIA „Ādažu namsaimnieks” Apsaimniekošanas daļas vadītāja Iveta Amoliņa, būvuzraugs Raimonds Furmanis, būvdarbu vadītājs Rolands Ķirķis, SIA „AS Real Estate” valdes loceklis Atis Jakobijs un mājas iedzīvotāji Baiba Kravale, kura ir arī šī nama dzīvokļu īpašnieku biedrības valdes locekle, Edgars Sīmanis un Sarmis Ozoliņš.