Ukraiņu nacionālajam valstiskumam ir senas un Eiropas vēsturē dziļi integrētas saknes

Ir ceturtā diena, kopš Ukraina varonīgi aizstāvas pret Krievijas Federācijas bruņoto spēku iebrukumu. Tas ir jauns posms militārajā agresijā, kuru Krievija īsteno pret savu mazāko kaimiņvalsti jau kopš 2014.gada. Tās mērķis ir paturēt Ukrainu Kremļa varas orbītā, neļaut tai attīstīties kā demokrātiskai, tiesiskai, eiropeiskai sabiedrībai. Pašreizējais iebrukums ar visplašāko modernās kara tehnikas izmantošanu, nepārprotami tiecas iznīcināt Ukrainas neatkarīgo valstiskumu, ja ne de iure, tad de facto. To pavada dezinformācijas un propagandas kampaņa, kurā nozīmīga vieta ir arī sagrozītam, selektīvam vēstures traktējumam. Viens no galvenajiem šo izdomājumu un aplamību avotiem ir arī mūslaiku slavenākais amatiervēsturnieks - pats Kremļa saimnieks Vladimirs Putins. Arī tieši pirms pašreizējā iebrukuma sākuma, kad Krievija atzina tā saukto Donbasa tautas republiku neatkarību, Krievijas līderis nāca klajā ar vēstījumiem, kuros faktiski noliedza Ukrainas valstiskuma leģitimitāti un ukraiņu nācijas, kā arī citu bijušās Krievijas impērijas mazākumnāciju pašnoteikšanās tiesībās. Raidījuma Šīs dienas acīm mērķis ir pierādīt pretējo, proti, ka ukraiņu nacionālajam valstiskumam ir senas un vispārējos  Eiropas vēstures procesos dziļi integrētas saknes. Stāsta vēsturniece, Latvijas Universitātes Vēstures institūta vadošā pētniece Daina Bleiere un ukraiņu vēsturnieks vēstures zinātņu kandidāts Andrijs Rukass.